Rīgas Doma kora skolas audzēkņi Nikolass Funo, Artūrs Švarcbahs un Jurģis Rāts, kuri atveido varoņus Džonu, Hjūzu un Brūsu, Operā piedalījušies arī pieaugušo izrādēs un ieguvuši pieredzi, kāds tad īsti ir mākslinieka darbs uz skatuves. «Esam piedalījušies Verterā, Pīķa dāmā, Karmenā, Toskā. Lai uzstātos operā, nepietiek tikai, ka māki dziedāt. Jāprot arī kustēties, sadarboties ar citiem. Jāiejūtas savā lomā un jāspēlē pārliecinoši,» stāsta Nikolass. «Tā ir liela slodze, kamēr sagatavojam izrādi, notiek daudz mēģinājumu gan no rītiem, gan vakaros, un vairākas reizes nedēļā mājās esam tikai ap desmitiem vakarā.»
«Paši arī nākam uz izrādēm, man balets patīk. Mana mamma trīs gadus Operā strādāja par pianisti. Esmu pat sēdējis orķestra bedrē pie mammas, kad viņai bija jāstrādā, un vēroju, kas notiek apkārt. Kad pavisam mazs biju, man ļoti patika izrāde par Pinokino,» atceras Artūrs. Bērni uzskata, ka jauks un interesants pasākums ir sarunas pirms pirmizrādēm, kur satiekas skatītāji interesenti un izrādes radošā komanda. «Mazā skursteņslauķa sarunās pie mums bija atnācis īsts skursteņslauķis, un mums bija jāpieskaras viņa pogai, lai būtu veiksmīga izrāde - jūs taču zināt šo ticējumu!» priecājas Artūrs. Sarunās tiek stāstīts par izrādes tapšanu, ideju un vēsturi. Tā kā Mazā skursteņslauķa sižets ir kā atmiņu stāsts, ko iestudējuma varoņi mēģina pārvērst operā, tajā atrodamas idejas un ieteikumi ikvienam, kurš arī mājās ar draugiem vai vecākiem gribētu uzspēlēt operu.
Bērni, kā jau bērni, neiztiek bez blēņām arī Operā - puikas atzīstas, ka mierīgi nosēdēt mēģinājumos ne vienmēr ir viegli. Reiz mazo mākslinieku radošā grupa spēlējusi ķerenes un, lecot no augstāka stāva, sagāzusi dekorācijas. Kaut arī pieaugušie izrādes veidotāji ir iecietīgi pret mazajiem kolēģiem, šoreiz viņiem ticis kārtīgs rājiens. Zēni iesaka arī apmeklētājiem uzvesties pieklājīgi!