Lai arī šķiet, ka notiekošais pāri okeānam ir ļoti tālu un mūs neskar, sakrītot noteiktai apstākļu kopai, Latvija ASV budžeta krīzē nepaliks vērotājos. Ārējās krīzes iezīmes Vašingtonā saskatījusi arī Latvijas delegācija.
"Te situācija nav tāda kā parasti Vašingtonā. Var just, te kaut kas nav normāli. Sevišķi pilsētā - satiksme ir mazāka, tūristu ir mazāk, visi lielie tūrisma objekti ir slēgti," Dienai telefonsarunā no Vašingtonas stāsta Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (Vienotība), kurš kopā ar Latvijas parlamenta delegāciju šajās dienās viesojas ASV. Amerikāņi esot apmulsuši un neampierināti. Delegācija tikusies ar kādu senatoru, kura birojā strādājis tikai viens darbinieks. "Viņš mums teica, ka var ar mums tikties, jo citas lietas ko darīt šeit nav, bet nav arī darbinieku."
Kalniņš atzīst, ka Vašingtona krīzes dēļ ir satraukusies par savu tēlu un uzticamību citviet pasaulē. Vienlaikus Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka iekšējā krīze neliks ASV aizgriezt prom savu vaigu no Eiropas, jo Savienotās Valstis ir gana ietekmīgas un spēj vienlaikus koncentrēties arī uz globāliem jautājumiem. Tostarp tas neietekmēšot sarunas ar Eiropas Savienību par brīvo tirdzniecību, kas, lai gan uz laiku pārtrauktas, tāpat būtu prasījušas gadu, pusotru. Tomēr Kalniņš bilst, ka situācija negatīvi atsaukusies uz Baraka Obamas ārpolitiku, jo iekšējo problēmu dēļ līderim jau tagad nācies atcelt dalību Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas samitā. "Jo ilgāk tas turpināsies, jo sliktāk tas būs," saka Kalniņš.
Daudz tiešāka ir politoloģe Žaneta Ozoliņa: "Ja krīze ieilgs un politiskie faktori kombinēsies ar ekonomiskajiem, tad Latvija nevarēs būt malā stāvoša valsts, kura iedomāsies, ka uz viņu lielās, globālās tendences neattieksies." Viņa saka, ka notiekošais nenāk par labu ne ASV, ne Eiropai, tostarp pirmais negatīvais rezultāts ir apturētās brīvās tirdzniecības sarunas. "Uz šo līgumu liktas ļoti lielas cerības, abas puses sākotnēji paudušas, ka vēlēsies panākt vienošanos pēc iespējas ātrākā laikā, taču, ja ir bremzēta ASV valdības darbība, ātrus rezultātus panākt būs grūti." Tāpat eksperte bilst, ka mazinās ASV politiskā uzticamība, jo ir daudzi aktuāli starptautiskās drošības dienas kārtības jautājumi, kuros vajadzīga pilnvērtīga ASV iesaistīšanās, nevis strādāšana ugunsdzēšanas režīmā. Arī "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks Dienai saka, ka Latvija nevar atļauties ASV budžeta krīzi vērot no malas. Viņš uzskata, ka Latvija kā atvērta ekonomika, pieaugot pasaules ekonomikā bažām, ātri vien sajutīs aktivitātes kritumu. Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka nesenā plašā ekonomikas un finanšu krīze visiem ir tik spilgtā atmiņā, ka ko tādu neviens vairs nevēlas piedzīvot, tādēļ politiķi, lai arī cīkstās un rīvējas, nonākot pie kraujas malas, pakāpjas atpakaļ. " "Ir jāsaprot, ja mēs gribam augt, mums ir jābūt spēcīgiem. Nav viļņa, kas nesīs mūs līdzi, ir jāairē pašiem."