Tā ietekmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau ir sākusi runāt par budžeta vietu pārdali nākamajam gadam. Patlaban no 20 168 budžeta vietām pilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās humanitāro un sociālo zinātņu blokam ir 5140 budžeta vietu.
Pēc EM prognozēm, humanitāro un sociālo zinātņu jomās darbaspēka piedāvājums līdz 2020. gadam sasniegs gandrīz 190 000, kamēr pieprasījums pēc šiem speciālistiem būs vismaz par 10% mazāks. Savukārt pieprasījums pēc inženierzinātņu jomu speciālistiem varētu pieaugt par vairāk nekā 20 000, kas joprojām būs nepietiekams. Ņemot vērā šīs prognozes, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP)uzsver, ka jāveic budžeta vietu pārdale augstskolās, samazinot budžeta vietu skaitu studiju virzienos, kas jau šobrīd veido darbaspēka pārprodukciju, piešķirot papildu budžeta vietas jomās, kur drīzumā akūti trūks profesionāļu. Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts Dienai norādīja, ka, lai gan jāveicina kvalitāte arī sociālajās un humanitārajās zinībās, valsts budžeta finansējums prioritāri būtu jānovirza tām studiju programmām, kas gatavo tirgum nepieciešamos speciālistus ar lielākajām nākotnes perspektīvām.
Sociālo zinību absolventu īpatsvars salīdzinājumā ar dabas un inženierzinātņu absolventiem ir pārāk liels, un, skatoties no šī aspekta, varētu piekrist budžeta vietu pārdalījumam, Dienai norādīja Latvijas Universitātes (LU) pārstāve Gundega Preisa. Tomēr viņa atzīmēja, ka ir jāsaprot, ka tā nav mehāniska dažu vietu noņemšana vieniem un pielikšana citiem. Inženierzinātnēs un dabaszinātnēs speciālistu sagatavošana ir ievērojami dārgāka nekā sociālajās vai humanitārajās zinātnēs. Līdz ar to, ja noņem, piemēram, trīs vietas kādai sociālo zinātņu programmai, inženierzinātnēs par šo finansiālo ieguvumu var finansēt tikai vienu studiju vietu. Tāpēc būtu jārunā arī par papildu līdzekļu piešķiršanas nepieciešamību.
Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš Dienai norādīja, ka budžeta vietas ir viens no līdzekļiem, kā var regulēt, kas valsts tautsaimniecībai ir nepieciešams. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mācību prorektore Ilze Akota atzīmēja, ka jau šobrīd sociālo zinātņu jomā RSU programmās studējošie mācību maksu sedz no saviem līdzekļiem, bet, neskatoties uz to, ar katru gadu pieprasījums ir tikai audzis. Līdz ar to budžeta vietas nav galvenais faktors, kas ietekmē studentu izvēli. Šāda tendence gan nav tikai Latvijā, bet visā pasaule, Dienai atzīmēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība).
Citi gan uzskata, ka svarīgāk ir palielināt interesi par eksaktajām zinībām jau skolā. Uzņēmuma Lattelecom Personāla vadības direktore Ingrīda Rone Dienai norādīja, ka problēma nav atrisināma ar mākslīgi radītām vai pārdalītām budžeta vietām augstskolās, bet gan nepieciešams komplekss risinājums, kā vidusskolēnus ieinteresēt šo eksakto zināšanu apguvē.
Tāpat LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše uzsvēra, ka nevajag satraukties par to, kāpēc topošie studenti iet uz tām programmām, kuras kādam ministram liekas nepareizas, bet paskatīties uz vidējās izglītības kvalitāti Latvijā. Tā patlaban nav orientēta uz to, lai jaunieši izvēlētos eksakto zinību studiju programmas. «Līdz ar to ir naivi stāstīt, kur katram iet,» sacīja I. Brikše.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības eksperte Anita Līce Dienai pastāstīja, ka vēl svarīgāk nekā palielināt budžeta vietu skaitu attiecīgajās programmās ir nodrošināt pilnu izmaksu segšanu, jo patlaban valsts piešķirtā finansējuma apmērs sedz tikai daļu no izmaksām. Tas ļautu augstskolām kvalitatīvāk nodrošināt studijas un mazināt studējošo atbirumu.
Pašā EM pētījumā gan ir rakstīts, ka ar valsts budžeta finansētajām studiju vietām tieši var ietekmēt tikai vienu trešo daļu no studējošo kopskaita, līdz ar to ir jāīsteno arī citi pasākumi, kurus EM kopā ar citām ministrijām plāno izstrādāt.