Piemēram, ir pieaudzis uz pilnu slodzi strādājošo īpatsvars, savukārt starp tiem respondentiem, kuri nestrādā pilnu laiku, ļoti strauji aug to daļa, kuri vienkārši nevēlas to darīt. «Acīmredzot, algām un uzņēmējdarbības ienākumiem kāpjot, pieaugoša sabiedrības daļa var atļauties strādāt mazāk,» secina P. Strautiņš un līdzīgas paralēles velk ar vēl kādu tendenci. Gada laikā ļoti strauji - par 14,1 tūkstoti jeb 30,2% - pieaudzis mājsaimnieku un mājsaimnieču skaits, un tas vairāk vai mazāk saskan arī ar ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita kāpumu 45-54 gadu vecuma grupā. «Nevienā citā grupā nekas tamlīdzīgs nav vērojams, taču šie fakti viens otru ļoti labi papildina. 45-54 gadi ir vecums, kurā valstīs ar ilgāku tirgus ekonomikas «stāžu» cilvēkiem kopumā ir visaugstākās algas. Acīmredzot arī mūsu sabiedrība pakāpeniski «normalizējas», un šajā vecuma grupā pieaugošs cilvēku skaits pelna pietiekami labi, lai viņu dzīvesbiedri varētu atļauties nestrādāt,» P. Strautiņš spriež.
Bezdarbs rūk, mājsaimnieku skaits - aug
Gada laikā par 53,8 tūkstošiem Latvijā samazinājies darba
meklētāju skaits - šī gada 2. ceturksnī tas ir 114 700 jeb 11,4%,
kas ir par 4,9% mazāks nekā pirms gada, - liecina Centrālās
statistikas pārvaldes veiktais darbaspēka apsekojums. Nodarbināto
Latvijā kļūst vairāk, tomēr, kā komentē Pēteris Strautiņš, DNB
bankas ekonomikas eksperts, iezīmējas arī dažas interesantas
tendences.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.