Šodien mēs joprojām labprāt apmeklējam teātri, bet datori nu jau ir katrā mājā, un liela daļa no mums tos lieto ikdienā. Tas tāpēc, ka tie piedāvā cilvēkiem konkrētu labumu, kas pamato to eksistenci.
Līdzīgi ir ar bibliotēkām Latvijā. Varētu domāt, ka internets un nepieredzēti plaša satura pieejamība tajā bibliotēkas padarīs par vakardienas atmiņām, kuras kādas mazāk piemēroties spējīgas paaudzes dēļ joprojām ietiepīgi subsidē valsts. Tā nav. Kopā ar Ernst&Young Latvijas ekspertiem mēs veicām unikālu pētījumu Kam ir izdevīgas bibliotēkas? un atklājām, ka labums no Latvijas publiskajām bibliotēkām ir izmērāms lielums un tas ir nozīmīgs finansiāls lielums.
Pētījumā, izmantojot dažādas aptaujas, noskaidrojām, kādu monetāro vērtību Latvijas sabiedrība piešķir publisko bibliotēku pakalpojumiem, un salīdzinājām šos aplēstos ieguvumus ar bibliotēku izmaksām. Galvenais secinājums ir, ka publiskās bibliotēkas katru gadu sabiedrībai sniedz neto ieguvumu vismaz sešu miljonu latu apmērā. Pētījumā atklājām, ka kopumā lietotāji būtu gatavi maksāt 23,8 miljonus latu gadā par bibliotēku pieejamību un bibliotēku pakalpojumiem, bet bibliotēku izmaksas ir attiecīgi aptuveni 17 miljonu latu. Tas ir ļoti svarīgs secinājums - mēs redzam, ka publisko bibliotēku darbība dod ieguldījumu ne tikai sabiedrības izglītošanā un kultūras izpratnes veicināšanā, bet ir arī ekonomiski pamatota un dod vairāk ekonomiskas vērtības, nekā ir tās izmaksas.
Pētījums noteikti neizvirzīja jautājumu, vai bibliotēkām būtu jābūt par maksu, un mēs izvērtējām, kāda būtu bibliotēku pakalpojumu vērtība, ko cilvēki būtu gatavi maksāt, tādējādi nosakot bibliotēku ieguvumu vērtību naudā.
Līdzīgi kā ar citiem pakalpojumiem, kurus esam pieraduši saņemt jaunā un tehnoloģiju laikmetam atbilstošā veidā, bibliotēku piedāvājums un loma mainās, bet pamata vērtība paliek. Lielākie neto ieguvumi publiskajās bibliotēkās ir tiem pakalpojumiem, kuri nodrošina brīvu pieeju dažādiem informācijas avotiem - datoru un interneta izmantošanai, lasītavām, materiālu izsniegšanai līdzņemšanai. Tātad pakalpojumi, kas ir publisko bibliotēku pamata piedāvājums, sniedz vairāk aplēsto monetāro ieguvumu, nekā ir to izmaksas.
Publiskās bibliotēkas veiksmīgi iegūst jaunu lomu sabiedrībā - tās ir jaunu prasmju avots un kļūst par «ideju mājām», kur jaunākās tehnoloģijas dod iespēju mācīties un iepazīt pasauli radošu domāšanu veicinošā vidē. Jāņem vērā, ka bibliotēku radītos netiešos ieguvumus ir grūti noteikt - mēs lēšam, ka sabiedrība iegūst vēl 9,8 miljonu latu vērtību dažādos netiešos ieguvumos no bibliotēku darbības, taču nebūs iespējams precīzi aprēķināt, kāds ieguvums ir no gudrākas, prasmīgākas sabiedrības, kas ar bibliotēku palīdzību ieguvusi plašāku, bagātīgāku redzesloku.
Bibliotēkas ir atradušas vietu lielā mērā jaunā pasaulē, kuru raksturo laika trūkums, pilnīgi cita cilvēku saziņas intensitāte un vajadzība teju katru sadzīves procesu pamatot ar ekonomisko izdevīgumu. Publiskās bibliotēkas ir mums izdevīgas un ir šeit uz palikšanu.
*Valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas direktora vietniece