Premjers pirmdien pēc koalīcijas sēdes, kurā gan šis jautājums netika izvērsti apspriests, norādīja uz vēl kādu viņam svarīgu vēlmi - V. Dombrovskis sagaida J. Bordāna uzsākto reformu īstenošanu, ieskaitot pieteiktās pārmaiņas maksātnespējas administratoru sistēmā. Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) bija pārliecināts, ka šo sistēmu var savest kārtībā, jau līdz gadumijai pieņemot Saeimā nepieciešamos grozījumos likumā. Taču ar tieslietām vairāk saistītie kolēģi bija solījumos piesardzīgāki. Bijušais tieslietu ministrs un NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš nedomā, ka pāris mēnešos var izvērtēt un sagatavot tik nopietnas reformas, kas saistītas arī ar papildu finansējumu.
Tieslietu ministrs ierosina maksātnespējas administratoru pielīdzināt valsts amatpersonai, lai mazinātu administratora ieinteresētību kādas puses interešu aizstāvībā procesa laikā. Administratoriem tad būtu arī jādeklarē ienākumi. NA līderi nav pret to, bet aicina paplašināt amatpersonu loku, piemēram, ar valdības konsultantu Prudentia. Vēl J. Bordāns ierosina maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanu no Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārņemt valstij. Tieši šis priekšlikums, pēc G. Bērziņa domām, prasītu papildu finanšu līdzekļus. Juridiskajā komisijā ministrija iesniegusi priekšlikumus tiesu ekspertu likumā, kurā tādā gadījumā arī vajadzētu mainīt deleģējumu no profesionālās organizācijas uz valsti, pieļauj G. Bērziņš.
«Nav pieņemami, ka Bordāns, izmantojot situāciju, ir pamanījies sameloties,» piebilda G. Bērziņš, atgādinot, ka septembra sākumā pēc ministra uzklausīšanas NA frakcijā tā iesniegusi atbalstu J. Bordānam visos darbības virzienos. Neuzticība viņam ir saistīta tikai ar darbošanos divos politiskajos spēkos, jo uz biedrības Demokrātiskie patrioti bāzes plānots izveidot partiju. Demokrātiskie patrioti izvērsuši atbalsta kampaņu J. Bordānam. Taču politiski tie būtu lielāki ieguvēji tieši tad, ja J. Bordāns amatu zaudētu uz popularitātes viļņa, kādā viņš īsā laikā nonācis, pateicoties konfliktam ar partiju, kas viņu deleģēja valdībā.
Labi strādājoša ministra atsaukšana nav saprotama arī dažiem NA frakcijas deputātiem. Ilmārs Latkovskis, kurš ievēlēts no Demokrātisko patriotu kvotas, nebūdams ne biedrībā, ne kādā partijā, sociālajā vietnē Twitter.com atzinis, ka ir J. Bordāna pusē un uzskata viņu par godavīru. Uz Dienas jautājumu, kā sabiedrības acīs izskatās partija, kas pati atsauc labu ministru, I. Latkovskis atzina: «Tā ir vai nu liela muļķība, vai arī ir ļoti liela likme.» Viņaprāt, nebūtu godīgi to pateikt kā anonīmam deputātam, bet uzsvēra, ka vēlas šīs Saeimas laiku nostrādāt Nacionālās apvienības frakcijā un nevienam citam spēkam negatavojas pievienoties. I. Latkovskis piebilda, ka kolēģi nekad pret viņu nav vērsušies atšķirīgā viedokļa dēļ.
Premjers nav vieglā situācijā, piekrīt Vienotības frakcijas vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns. V. Dombrovskim ir jānodrošina koalīcijas stabilitāte, ko grūti iedomāties, ja NA prasība atsaukt ministru netiek izpildīta. Kā G. Bērziņš, tā Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) gan solījuši, ka NA koalīciju neatstās arī tad, ja J. Bordāna demisiju nepieprasīs, paliekot valdībā ar vienu kultūras ministri Daci Melbārdi. Taču var paredzēt, ka tad, atgādinot viņu interešu neievērošanu, NA pārstāvji var bloķēt valdībai svarīgu lēmumu pieņemšanu. Ja premjers pieprasa J. Bordāna atkāpšanos, viņš kļūst par slikto, kas vēršas pret labu ministru, «kurš izgaismojis kliedzošākās problēmas», atzina E. Smiltēns. Visticamāk, tāpēc V. Dombrovskis vēlas nodrošināties un vēl uz kādu neilgu laiku atlikt lēmuma pieņemšanu, lai saņemtu garantijas no NA, ka tā turpinās reformas. E. Smiltēns atmin, ka tieslietu jomas sakārtošanu bija uzsācis jau bijušais ministrs Aigars Štokenbergs, bet nav paguvis iecerēto īstenot, jo 10. Saeimu atlaida. Kad nozares vadību pārņēma NA ministrs G. Bērziņš, viņš neesot steidzies iesākto turpināt.