Carnikavā par nelikumīgu transportlīdzekļu novietošanu dabas parkā Piejūra, arī kāpu aizsargjoslā, pērn noformēti 43 administratīvo pārkāpumu protokoli. Taču šovasar jūnijā administratīvi sodīti jau 35 vadītāji. Jo īpaši daudz pārkāpēju ir brīvdienās labu laikapstākļu gadījumā. Cilvēki brauc visur, kur vien var iebraukt, novērojis Carnikavas novada izpilddirektora vietnieks Gunārs Dzenis. Taču jārēķinās, ka par braukšanu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus koplietošanas ceļiem var piespriest 50-100 latu sodu. Šī aizsargjosla ir 300, bet apdzīvotās vietās ne mazāk kā 150 metru plata.
Saulkrastos novērots, ka pēdējos gados kāpu izbraukāšanas gadījumu ir mazāk, jo ir izliktas informatīvās zīmes, nelikumīgi iebrauktajiem ceļiem sarakti priekšā stabi un ir jāmaksā salīdzinoši liels sods. Tomēr par šādiem pārkāpumiem noformēto protokolu skaits palicis nemainīgs - 2011. un 2012. gadā tie bija 25 gadījumi, stāsta Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kalniņš. Liepājā pēdējos gados to automašīnu īpašnieku skaits, kuri iebraukuši kāpu aizsargjoslā, ir palicis salīdzinoši nemainīgs, pērn tie bija 42. Īpaši aktuāla šī problēma ir Karostas rajonā. Pašvaldību policiju darbinieki sola arī turpmāk regulāri pārbaudīt krasta kāpu aizsargjoslu, lai nenotiktu tās izbraukāšana.
Valsts vides dienests (VVD) par kāpu izbraukāšanu soda arvien retāk. 2009. gadā tās bija 377 pārbaudes un 230 pārkāpumu. Bet, ik gadu šiem skaitļiem samazinoties, pērn tika veiktas attiecīgi tikai 70 pārbaudes un konstatēti 20 pārkāpumi. Tas ir saistīts ar darbinieku skaita samazinājumu un resursu - degvielas - trūkumu, skaidro VVD Kontroles uzraudzības daļas vecākā inspektore Vita Līcīte. Vienlaikus viņa atzīst, ka kāpu izbraukāšana daudzviet joprojām ir aktuāla problēma, jo īpaši iecienītās piekrastes atpūtas vietās. Dažviet cilvēki izklaides dēļ brauc kāpās, pat zinot, ka tas ir aizliegts. Dabas aizsardzības pārvalde pērn sodījusi 54 personas, par 14 vairāk nekā 2011. gadā.
Latvija var lepoties ar salīdzinoši neskartu piekrastes joslu, kāpām, kurās aug daudzi aizsargājami augi, kam patīk smilšaina augsne. Kāpas ir piekrastei raksturīgās ainavas daļa, kas pasargā jūras krastu no izskalošanas. Taču tās ir ļoti jutīgas, arī pret mehāniskiem bojājumiem, norāda V. Līcīte. Šajās vietās, arī vienreiz pārbraucot pāri, var atstāt dziļas rises, sabojāt šo vidi un iznīcināt augus.