Tādēļ eksperti prognozē, ka pēc Lielbritānijā piedzīvotajām nekārtībām nākamie nemieru viļņi varētu skart tādas valstis kā, piemēram, Spāniju, Grieķiju, Itāliju un Franciju, raksta Der Spiegel.
Augsts jauniešu bezdarbs
Eiropas Savienībā (ES) vidējais jauniešu bezdarba līmenis vecumā līdz 25 gadiem, pēc Eurostat datiem, mērāms 20,05%, tomēr atsevišķās valstīs problēma ir krietni izteiktāka. Kā līderes var izcelt Spāniju un Grieķiju, kur jauniešu bezdarbs sasniedz attiecīgi 45,7% un 38,5%.
Abas valstis šogad jau piedzīvojušas vērienīgas pret valdību vērstas demonstrācijas, kas pulcējušas kuplu skaitu gados jaunu cilvēku, tomēr tās ne tuvu nav pielīdzināmas grautiņiem, kas šomēnes pārņēma Lielbritāniju.
«Aiz visiem šiem notikumiem slēpjas tā pati neapmierinātība, galvenokārt jauniešu vidū, jo viņiem pietiek spēka iziet ielās un sacelties. Tā nav tikai Lielbritānija,» aģentūrai Reuters sacīja Eiropas notikumu analītiķe Luīze Tegerte no Londonā bāzētās konsultāciju kompānijas AKE. «Ja vara neatrisinās problēmas, kas aiz tā slēpjas, mēs riskējam piedzīvot jaunus nemierus,» uzsvēra eksperte, norādot, ka līdz šim samērā miermīlīgās akcijas Eiropā draud pāraugt masu nekārtībās.
Spānijā demonstrācijas turpinās jau kopš maija vidus, taču asās sadursmēs pārauga tikai augusta sākumā, kad Madridē vairākas dienas policija liedza piekļuvi galvenajam pilsētas laukumam, kas kalpo par demonstrantu pulcēšanās vietu. Nemieros kopumā iesaistījušies desmitiem tūkstoši cilvēku, galvenokārt jaunieši, kas vaino politiķus korupcijā, augstajā bezdarba līmenī un iebilst pret bargajiem budžeta samazinājumiem. Sagaidāms, ka premjers Hosē Luiss Sapatero 19. augustā parlamentam liks priekšā jaunus taupības plānus.
Taču ar satraukumu Spānija gaida trešdien paredzēto pāvesta vizīti Madridē, kurai vadība atvēlējusi 60 miljonus eiro. Spāņi iebilst pret lielajiem valdības tēriņiem laikā, kad no budžeta samazinājumiem cieš pati tauta, un daudzi baidās no jaunām sadursmēm pāvesta vizītes laikā, raksta AFP.
Tomēr potenciālā «riska zonā» ietilpstot arī tādas valstis kā Grieķija, Itālija un Francija. Grieķi piedzīvojuši jau neskaitāmus protestos pret valsts ekonomisko situāciju, taču analītiķi brīdina, ka jauns uzplaiksnījums gaidāms septembrī, kad stāsies spēkā jauni nodokļu paaugstinājumi precēm un pakalpojumiem. Turklāt saspīlējums Itālijā un Francijā arī varētu pārvērsties nemieros.
Politiķi pret policistiem
Lielbritānija apņēmusies nepieļaut jaunus grautiņus. Policija tiesas priekšā plāno saukt ap trim tūkstošiem vandaļu. Tomēr kārtībsargos neapmierinātību izraisījusi valdības iecere pieaicināt kā padomnieku ASV ekspertu Bilu Bretonu, kas specializējies ielu bandu apkarošanā un panākumu dēļ dēvēts par superpolicistu.
Kārtībsargi uzsver, ka amerikāņu metodes nav piemērotas Eiropas valstīm. «Lai gan viņam ir spīdoši panākumi ASV, tas ir citāds kārtības nodrošināšanas veids. Bandu kultūra tur ir citāda,» Londonas Metropolitēna policijas federācijas vadītājs Džons Tūlijs norādījis raidsabiedrībai BBC.
Domstarpības tikai saasinājusi premjera Deivida Kamerona paustā kritika policijai par tās gauso reakciju grautiņu aizsākumā un izvēlēto taktiku to apturēšanai. «Skumji, ka šādi notikumi policijas spēku virzienā raida pilnīgi netaisnu kritiku,» laikrakstam The Independent norādījis Policijas virsnieku asociācijas vadītājs Hjū Orde. Kārtībsargi uzsvēruši, ka bijuši savu uzdevumu augstumos un aicinājuši valdību atturēties no ieceres samazināt policijas budžetu par 20%.
Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, kas publicēti izdevumā Sunday Mirror, vēsta, ka lielākā daļa tautas piekrīt policijai un aicina atlikt plānotos samazinājumus, kamēr 65% kritizē tieši valdību par tās lēno reakciju.