Salīdzinot ar iepriekš Saeimā apspriesto un parlamentā otrajā lasījumā atbalstīto likuma versiju, galīgais variants ir labvēlīgāks parādniekiem, nevis kreditoriem, Dienai atzīst Maksātnespējas administrācijas (MA) pārstāvis Helmuts Jauja. Latvijas Kredītņēmēju apvienība paudusi gandarījumu par Saeimā galīgajā lasījumā pieņemto likumu, savukārt Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) ar saviem iebildumiem ir vērsusies pie Valsts prezidenta Valda Zatlera. Valsts pirmajai personai desmit dienu laikā jāsaka gala vārds - izsludināt likumu vai nosūtīt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā šā gada 1. novembrī un noteiks ne tikai fizisku, bet arī juridisku personu maksātnespēju.
Kā Diena jau ziņoja, iespēja, ka arī fiziskas personas var lūgt atzīt savu maksātnespēju, Latvijā paredzēta no 2008. gada 1. janvāra. Kopš tā laika ierosinātas 273 fiziskas personas maksātnespējas procesa lietas, no tām 115 - šā gada piecos mēnešos, stāstīja H. Jauja. No kopumā teju divarpus gados ierosinātajām lietām 96 gadījumos tiesa fizisko personu ir pasludinājusi par maksātnespējīgu. Tātad vidēji katrs trešais fiziskas personas iesniegtais pieteikums apmierināts. Iemesli, kāpēc noraidīti pārējie pieteikumi, pēc H. Jaujas teiktā, ir dažādi, tostarp, ka cilvēkam trūkst naudas procesa izmaksu segšanai.
Parādnieki galvenokārt ir neapmierināti ar procesa sākšanas dārdzību, kas arī bija viens no būtiskākajiem argumentiem jauna likuma izstrādē. Jaunās normas paredz, ka vienreizējā atlīdzība administratoram būs par trešdaļu mazāka nekā tagad, uz pusi samazināsies arī valsts nodeva par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā. Parādniekiem vairs visa maksātnespējas perioda laikā nebūs jāmaksā ikmēneša atlīdzība administratoram vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Arī pats maksātnespējas periods ilgs vairs ne piecus gadus, kā tagad, bet divarpus. Tā laikā parādniekam ik mēnesi būs jāatlicina ne vairāk kā trešdaļa ienākumu, kas tiks novirzīti atlikušā parāda segšanai pēc mantas pārdošanas.
Patlaban parādnieks mēnesī var novirzīt tik daudz, cik paliek pāri pēc atlīdzības samaksas administratoram un dzīvošanai. Tie var būt daudzi lati, bet ir dzirdēts, ka bankas saņem vien dažus santīmus, iepriekš norādīja H. Jauja. Bankas tas neapmierina, tāpēc arī tās bija ieinteresētas jaunā fizisku personu maksātnespējas regulējumā. Tomēr norma jaunajā likumā, ka parādniekiem atlikušā parāda dzēšanai būs jāatlicina trešdaļa ienākumu, bankas dara bažīgus. Tā kā algu saņemšana aploksnēs Latvijā ir visai izplatīta, aizņēmēji patiesos ienākumus varētu slēpt un maksāt kredītiestādēm niecīgas summas. «Tas ir liels jautājums un arī man personīgi par to ir zināmas bažas,» atzina H. Jauja, norādot, ka administratoru iespējas to kontrolēt ir visai ierobežotas.