Bulgārijas iedzīvotāji ir saniknoti par strauji pieaugošajām enerģijas cenām, kas aprij lielu daļu no jau tā zemajiem ikmēneša ienākumiem, un B. Borisova valdības ieviestajiem taupības pasākumiem, kuri palīdzēja valstij izvairīties no vēršanās pie starptautiskajiem aizdevējiem.
Pārsteidz arī ministrus
Kopš pagājušās nedēļas visā Bulgārijā ik dienu notiek demonstrācijas, kuru kulminācija pienāca otrdienas vakarā, kad galvaspilsētas Sofijas centrā protestētāji, pārsvarā gados jauni cilvēki, iesaistījās sadursmēs ar policiju. Satrakotie jaunieši apmētāja likumsargus ar akmeņiem un citiem smagiem priekšmetiem, pretī saņemot belzienus ar stekiem.
Sadursmēs ievainoti vismaz 14 cilvēku, 25 - arestēti, atsaucoties uz Bulgārijas Iekšlietu ministriju, informēja ziņu aģentūra Novinite.
Trešdienas rīts pienāca ar B. Borisova paziņojumu par atkāpšanos. «Es nevaru piedalīties valdībā, kurai pakļautā policija sit cilvēkus. Katrs asins piliens ir apkaunojums mums,» uzrunājot Bulgārijas parlamentu, emocionāli paziņoja aizejošais premjers.
B. Borisovs, kurš stājās amatā pēc viņa izveidotās partijas Pilsoņi par eiropeisku attīstību Bulgārijā (GERB) uzvaras 2009. gada parlamenta vēlēšanās, sacīja, ka GERB neiesaistīsies pagaidu valdībā, kam valsti vajadzēs vadīt līdz parlamenta vēlēšanām. Tās paredzētas jūlijā, bet analītiķi uzskata, ka šajā gadījumā vēlēšanas vajadzētu rīkot divus trīs mēnešus agrāk.
Neskatoties uz pēdējiem notikumiem, B. Borisova demisija bija pārsteigums daudziem viņa valdības locekļiem, jo vēl nedēļas sākumā premjers paziņoja par pārmaiņām ministru kabinetā, no kurām visvairāk apspriestā bija finanšu ministra nomaiņa.
Viņš arī solīja bulgāriem no marta par 8% samazināt elektrības un apkures cenas mājsaimniecībām, kā arī draudēja atņemt elektrības piegādes licenci valstī lielākajam enerģētikas uzņēmumam CEZ. Premjers apsūdzēja kompāniju «sistemātiskos» piegādes noteikumu pārkāpumos, draudot izraisīt diplomātisku skandālu, jo CEZ akciju kontrolpakete pieder Čehijas valdībai.
Izmisumā aizdedzinās
B. Borisovs ir pēdējais no daudzajiem Eiropas valstu premjerministriem, kuri kopš 2009. gada, kad kontinents iestiga dziļā parādu krīzē, ir krituši. Arī Bulgārijas valdība bija spiesta veikt nepopulārus valsts izdevumu samazināšanas pasākumus, bet B. Borisova pozīcijas saglabājās relatīvi stabilas, pateicoties lēmumam iesaldēt algas un pensijas, nevis tās samazināt.
Tomēr pēdējā laikā Bulgārijas sabiedrībā strauji pieauga neapmierinātība ar valdības darbu, jo valsts ekonomika stagnē, bezdarbs ir pieaudzis gandrīz līdz 12%. Iedzīvotāju stāvokli vēl vairāk pasliktinājusi aukstā ziema, kuras dēļ ievērojami pieauguši rēķini par elektrību un apkuri.
Daudzi cenu kāpumā vaino ārvalstu uzņēmumus, kas kontrolē elektrības piegādes tīklus Bulgārijā. Tomēr daļa atbildības gulstas uz līdzšinējo valdību, kura pērn jūlijā par 13% palielināja maksu par elektrību. Lēmuma patiesā ietekme uz mājsaimniecību maciņiem parādījās tikai līdz ar apkures sezonas sākšanos. Daudziem valstī, kurā vidējā alga ir 280 latu, tas ir nepanesams slogs.
Daži cilvēki ir tik izmisuši, ka protestē, upurējot veselību. Trešdien pie Varnas pilsētas administrācijas ēkas kāds vīrietis aplējās ar benzīnu un aizdedzinājās. Viņš nogādāts slimnīcā, kur viņam konstatēti 80% ķermeņa apdegumu. Cits vīrietis pirmdien Veliko Tarnovas pilsētā pēc publiskas aizdedzināšanās nomira slimnīcā.
Demonstrāciju organizatori trešdien paziņoja, ka valdības atkāpšanās, kas bija viņu galvenā prasība, neatrisinās Bulgārijas iedzīvotāju problēmas, tāpēc protesti turpināšoties.