Sastāva izvēle un maiņu salikumi izraisījuši pretrunīgu reakciju. Vieni piekrīt Nolana izvēlei, ka jāspēlē tiem, kuri ar savu rīcību izrādījuši lielāku vēlēšanos nokļūt Sočos, otriem nav saprotama dažu kandidātu atstāšana ārpus sastāva pieteikuma. Šķiet, arī pašu Lipmanu sastāva kontūras darīja bažīgu, jo kā gan citādi viņš pēdējā brīdī būtu iedarbinājis visas sviras, lai valstsvienībā atgrieztos Sandis Ozoliņš. Kā gan citādi, viendien ienākot federācijā, Kirovam pirmais jautājums būtu: kur ir Aleksandra Ņiživija telefons? Pats LHF prezidents ir pielicis roku, lai būtu iespējami labākais sastāvs, tāpēc nav šaubu, ka no treneriem arī tiks prasīts labākais rezultāts. Šajā gadījumā nebūs iespējas laipot kā pasaules čempionātu atskaitēs - desmitā vieta ir laba vai slikta. Hokeja izlasei ir jābūt pirmajā vietā četru komandu turnīrā, un jebkurš cits iznākums būs rūgtas mieles četru gadu garumā.
Šoreiz arī netiks ņemtas vērā atrunas par jauno iespēlēšanu vai arī pakāpenisku pārorientēšanos uz Nolana izvēlēto stilu. Par aizbildināšanos nederēs arī veiktie pāraudzināšanas darbi. Tos drīzāk varēja veikt pasaules čempionāta laikā, jo noslīdēšanu uz pirmo divīziju pēc gada varētu aizmālēt ar atgriešanos elitē. Nākamā iespēja labot olimpiskās kļūdas būs tikai pēc četriem gadiem.
Lai Nolans paliktu seglos!