Ar Baltijas akcentu
Janvāra beigās interneta vietnē theguardian.com publicētajā pētījumā Kura ir visnozīmīgākā vēsturiskā figūra Viljams Šekspīrs ierindojies ceturtajā vietā - pirms sevis palaižot vien Jēzu, Napoleonu un Muhamedu. «Tas ir apliecinājums, ka viņš ir atradis īpašu kodu uz mūsu prātiem un sirdīm,» uzskata Sandra Prince. Lai saprastu, vai angļu dramaturgs ir aktuāls arī mūsdienu jauniešiem, Britu padome Latvijā organizē konkursu, kurā 10.-12. klašu skolēni tika aicināti izveidot trīs minūtes garu video par kādu no Viljama Šekspīra lugu citātiem. Konkursa organizētāji ir saņēmuši 47 darbus no dažādām Latvijas skolām. Sandra Prince atklāj, ka vispopulārākais ir izrādījies citāts no lugas Hamlets: «Nekas nav pats par sevi ne labs, ne slikts, tik mūsu apziņa to dara tādu.» Konkurss noslēgsies un uzvarētāji tiks paziņoti martā.
Rudenī nāks klajā teātra zinātnieces Gunas Zeltiņas grāmata Šekspīrs. Ar Baltijas akcentu. «Sākot šo darbu, es vēlējos viņu parādīt nevis kā pieminekli, bet gan kā dzīvu cilvēku,» viņa akcentē. Šis darbs aizsācies ar pieticīgu mērķi izpētīt, kā Viljama Šekspīra darbi tikuši iestudēti latviešu teātrī, bet jau tagad Guna Zeltiņa ir gatava riskēt un piedāvāt savu angļu dramaturga biogrāfijas versiju - tas ir grūts uzdevums, jo pat visizcilākie šekspirologi šajā jautājumā izlīdzas ar pieņēmumiem - varbūt, iespējams, visdrīzāk -, bet zobgaļi joko, ka visu, kas ir zināms par Viljamu Šekspīru, var uzrakstīt uz vienas aploksnes, «dzēlīgākie bilst, ka pat uz vienas pastmarkas». Grāmatā G. Zeltiņa pieskarsies arī Šekspīra darbu interpretācijām ne tikai dzimtajā Anglijā, bet arī citur pasaulē.
Hamlets un Sarkangalvīte
Teātra zinātniece Guna Zeltiņa atklāj, ka šī gada 30. augustā aprit tieši 130 gadu, kopš Latvijā pirmo reizi iestudēta kāda no Viljama Šekspīra lugām - Venēcijas tirgotājs Jelgavas Latviešu biedrības namā. «Es mēģinu izsekot, kā no pirmajiem biklajiem labas gribas mēģinājumiem uzvest Viljamu Šekspīru izveidojās Eduarda Smiļģa krāšņie, greznie iestudējumi,» savas grāmatas saturu ieskicē teātra zinātniece, kuras darbā tiks apskatīti arī Oļģerta Krodera, Māras Ķimeles, Mihaila Kublinska, Annas Eižvertiņas un citu latviešu režisoru iestudējumi, «līdz pat jaunajiem, kuri nāk ar absolūti atšķirīgu un pavisam svaigu skatījumu uz Šekspīru».
Viens no leģendārākajiem angļu dramaturga lugu iestudējumiem Latvijā nešaubīgi ir Oļģerta Krodera 1972. gada Hamlets Valmieras Drāmas teātrī. Ar šo materiālu režisors pēc tam ir strādājis ne reizi vien - Liepājā, Rīgā un vēlreiz atgriezies ar to Valmierā. Latvijas Kultūras akadēmijas rektors profesors Jānis Siliņš zina stāstīt, ka Oļģertam Kroderam bijušas divas mīļākās lugas: «Režisors teica, ka katru gadu viņš varētu iestudēt Hamletu, jo tur ir ko meklēt, un katru gadu viņš varētu iestudēt Sarkangalvīti un vilku.»
Šahs un Šekspīrs
23. aprīlī, kas tiek uzskatīts par angļu dramaturga dzimšanas dienu, tiks atklāta žurnāla Veto Magazine organizētā multimediālā izstāde Šahspīrs. Viens no tās objektiem būs interaktīva spēle, kas ļaus izzināt Viljama Šekspīra dramaturģijas un šaha valodas attiecības. «Šekspīrs esot bijis lielisks stratēģis un varens šaha spēlētājs, un tiek uzskatīts, ka daudzas norādes uz šaha analoģijām sastopamas arī viņa lugās,» stāsta žurnāla pārstāve Zane Volkinšteine. «Veicot kādu šaha gājienu cīņā pret neredzamo pretinieku, būs iespējams izbaudīt šī pieņēmuma patiesīgumu, kā arī Šekspīra vārdu spēku un trāpīgumu.» Savukārt piektā vēsturisko filmu skate, kas Cēsu viduslaiku pilī notiks no 8. līdz 10. augustam, būs veltīta angļu dramaturga darbu ekranizējumiem.
No 16. līdz 20. maijam risināsies Šekspīra festivāls, kurš tiks atklāts ar angļu dramaturga lugas Ričards III iestudējumu, ko piedāvās Viesturs Meikšāns. Titullomā - Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš. «Interesanti, vai režisors ir lasījis, ka pērn Ričardu III izraka un noskaidroja, ka viņš patiesībā esot bijis bez kupra un ļoti skaists vīrietis,» atgādina Šekspīra festivāla producente Leonarda Ķestere. Nākamajā dienā, 17. maijā, Kalnciema kvartālā notiks Šekspīra laika tirdziņš, tādi tiek rīkoti visā pasaulē. Tajā atdzims angļu dramaturga lugu tēli un notiks «īpašs spīdzināšanas demonstrēšanas pasākums», kā arī uzstāsies britu indie rock grupa Jakarta Club un citi mūziķi. «Noslēgumā Gustavs Strenga lasīs lekciju par seksu viduslaikos,» sola producente.
Mani trīs ķieģeļi
Patieso Viljama Šekspīra angļu valodu varēs dzirdēt 19. maijā, kad Rīgā ar Hamletu viesosies slavenais Shakespeare's Globe teātris no Londonas. «Vismaz trīs ķieģeļi pieder man!» par teātra mājvietu Lielbritānijā teic Leonarda Ķestere, kura iegādājusies vairākus sertifikātus, materiāli atbalstot jaunās ēkas būvniecību, un pauž gandarījumu, ka šogad teātris ieradīsies Latvijā - tas ir devies pasaules turnejā Globe to Globe, kas ilgs divus gadus, un Hamlets tiks spēlēts visos sešos kontinentos. Festivāls noslēgsies ar starptautisko konferenci Šekspīrs: autentiskais un mūsdienīgais. Tās tēmas ietvers auditorijas un Šekspīra mantojuma attiecības, Šekspīra nozīmi mūsdienu aktieru un režijas tehnikā, kā arī tiks meklēta atbilde uz jautājumu - kas Šekspīru padara aktuālu XXI gadsimta cilvēkam.