Savukārt reizi trijos mēnešos mazajam pacientam jādodas pie speciālistiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Pavisam nesen šajā reizē arī iekritusi diena, kad jāveic injekcija vēnā, taču, jau agri no rīta dodoties uz Rīgu, Tukumā to veikt nevarēja. Un kāpēc lai uztrauktos, ja ierasti palīdzība saņemta arī BKUS. Šoreiz situācija bijusi citāda - palīdzība atteikta, nostādot Egitu neapskaužamā situācijā. Slimnīcas versija par notikušo gan atšķiras.
Tas mums nav jādara
Iepriekš, kad mamma vērsusies pēc palīdzības BKUS, problēmas neesot bijušas. Arī pēdējo reizi pirms trim mēnešiem injekcija Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā veikta. Taču šoreiz saņemts atteikums.
Iesākumā personāls norādījis, ka bērnam palīdzēs un injekciju veiks, tomēr, tā kā pēc stundas bija gaidāma vēl viena vizīte pie otra speciālista, rindā mamma ar bērnu nav varējusi gaidīt. Tāpēc norādīts, ka procedūru būs iespējams veikt bez gaidīšanas rindā pēc plānotās vizītes pie speciālista. Atgriežoties gan saņemts atteikums. «Tas nav mums jādara,» bijuši medmāsas vārdi. Līdz ar to bērna mamma pieprasījusi rakstisku dokumentu, kāpēc tiek atteikta palīdzība. Arī izsauktais virsārsts nav bijis pielūdzams, norādot, ka injekcija bijusi jāveic jau no rīta rajona slimnīcā, un mātes skaidrojums nav mainījis ārsta domas. Medmāsas vēl minējušas, ka bērna situācija nav akūta, bet puisēnam tikmēr jau parādījušās sāpes.
Egita Dienai stāsta, ka jutusi - slimnīcā par viņu ņirgājas. Lai gan pēc ilgas lūgšanās palīdzība tomēr saņemta citā slimnīcas vietā no citas medmāsas, kura pieļāvusi izņēmuma gadījumu, Egita šaubās par savu nākamo vizīti BKUS - ja nu tā atkal iekritīs dienā, kad jāveic injekcija?
Pret visiem vienādi
Lai gan mātes uztraukumu var saprast, šis un līdzīgi gadījumi atduras pret sistēmu. Proti, jebkuram pacientam nokļūstot BKUS Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, ir jāiziet sava veida šķirošana - atkarībā no veselības stāvokļa tiek piešķirta krāsa, kas savukārt nosaka aptuveno gaidīšanas laiku rindā. Tas nodrošina to, ka smagāk slimie bērni palīdzību saņem pirmie. Savukārt gadījumos, ja bērna veselībai briesmas nedraud, jāgaida ilgāk. Tas slimnīcā ir vienīgais veids, kā katru pacientu reģistrēt, identificēt un līdz ar to sniegt atbilstošu palīdzību, ko pieprasa arī Ārstniecības likums. Slimnīca nedrīkst pieļaut gadījumus, ka jebkādas manipulācijas tiek veiktas nepiereģistrētam pacientam bez pārliecības par konkrēto diagnozi un lietotajiem medikamentiem, savu redzējumu uz situāciju Dienai skaidro BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša.
Slimnīcas izpratne par notikušo krietni atšķiras no mātes stāstītā - tās pārstāve uzsver, ka palīdzība būtu sniegta, bet atbilstoši visiem nosacījumiem. «Tas, kā reizēm vecāki uztver situāciju, un tas, kas mums ir jāievēro no procesa kvalitātes viedokļa, ir divas dažādas lietas. Konkrētās injekcijas ir plānveida pakalpojums, kuru ieplāno un veic, rūpējoties par sava bērna veselību. Ja brīdī, kad palīdzību gaida pacienti ar 40 grādu temperatūru, caureju un citām smagām saslimšanām, mēs pārtraucam visu procesu, tad tā vairs nebūs vienlīdzīga attieksme pret visiem mūsu pacientiem,» atzīmē A. Čakša. Runa neesot arī par peļņu vai resursu taupīšanu. Primārās esot bērna intereses un veselības stāvoklis.
Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis šo situāciju vērtē skarbi, uzsverot - te problēma nav vien sistēmā, bet arī personāla attieksmē pret bērna māti, izdarot pārsteidzīgus un nepamatotus secinājumus. Viņš arī uzsver - jāatceras, ka šajā gadījumā pacients ir bērns un viņam nepieciešama palīdzība. Arī Pacientu ombudā Dienai atzina, ka sevi aizstāvošus argumentus var izmantot abas iesaistītās puses - gan bērna māte, gan BKUS, taču šajā gadījumā prioritātei vajadzēja būt slimajam bērnam, nevis konflikta situācijai. Bērna mātei vajadzēja būt saprotošākai un pacietīgākai, bet slimnīcas personālam - attieksmes ziņā pretimnākošākam un laipnākam.