Nacionālajā teātrī šovakar pirmizrādi piedzīvos Edena fon Horvāta luga Vīnes meža stāsti. To iestudējis viesrežisors no Polijas Andžejs Bubeņs, uzsverot, ka izrāde ir par vientulību - mums šodien, tāpat kā pirms Otrā pasaules kara Austrijā, gluži cilvēciski nepietiek mīlestības un ģimenes dzīves. Stāsts ir par meiteni Marianni, kura vēlas izrauties no šīs vientulības, bet par to jāmaksā milzīga cena.
Viņa, Marianne, ir leļļu veikaliņa pārdevēja meita. Viņš - skārdnieks Oskars no gaļas bodes. Abi mīl viens otru un svin saderināšanos, jo veikaliņi atrodas līdzās un abi ir pazīstami no bērna kājas. Un tad iejaucas liktenis jeb azartiskais laimes meklētājs Alfrēds. Alfrēdam šķiet, ka laime varētu būt nevis viņa pašreizējā uztura un pajumtes devēja Valērija, bet jauniņā Marianne. Sabrūk divi attiecību stāsti, un sākas teātra izrāde... par dzīvi. Galvenās lomas atveidotāja Agnese Cīrule saka: «Man bija ļoti interesanti strādāt ar Mariannes tēlu, kura sastopas ar realitāti un ir spiesta intensīvi izdzīvot dzīvi. Lugas darbība norit aptuveni gadu, un šajā laikā Marianne ne tikai kļūst pieaugusi, bet piedzīvo vēl daudz, daudz vairāk. Tiesa, tādu likteni es nenovēlētu nevienam.»
Izrādē skan Johana Štrausa mūzika. «Lielāko daļu no tās lugā jau ir paredzējis pats E. fon Horvāts. Mūzikai ir nozīme. Tā dažbrīd paspilgtina un dažbrīd apslāpē notikumus. Mums ir jāstrādā mūzikā. Patīkami. Ja vēl to var apvienot ar aktiermeistarību, tad ko vēl var vēlēties!» atzīst Agnese un turpina: «Nav cilvēku bez likteņiem, un nav cilvēku bez lēmumiem, un katrs no mums ir kādreiz sastapies ar egoismu vai nebeidzamu muļķību vieglākā vai smagākā formā. Manuprāt, tās ir vispārcilvēciskas lietas, kas spilgti ieaustas lugā, un Andžeja iestudējums tās papildina un paspilgtina.»
Andžejs Bubeņs ir vidējās paaudzes poļu režisors, kurš iestudē izrādes gan Austrumeiropā, gan Pēterburgā, un viņa ampluā ir filigrāns darbs ar aktieriem, ļaujot tiem atvērt negaidītas sava talanta šķautnes, kā arī ass un jūtīgs skatījums uz pasauli. Latvijā režisors strādā pirmo reizi, tomēr viņa izrādes te rādītas festivālā Zelta maska Latvijā. «Ja Andžejs būtu tikai režisors, kurš izprot savu amatu līdz sīkumiem, es šaubos, ka mēs atrastu kopīgu valodu. Andžejs ir meistars. Es no viņa esmu mācījusies ļoti daudz. Viņš pirmām kārtām sakārtoja saprašanu par mūsu tēliem. Mēs teju divarpus nedēļas nosēdējām, tikai lasot, ķidājot un atkal pārlasot lugu. Tas ir tā saucamais galda periods, bet tas ir tik svarīgi! Ja es spēju precīzi iejusties Mariannes ādā dotajos apstākļos un ķermenis un plastika šķiet pašsaprotama, nevis izdomāta, tad arī skatītājam vieglāk identificēties līdzpārdzīvojumam,» priecājas A. Cīrule. Izrādē spēlē arī Inga Misāne, Uldis Anže, Raimonds Celms, Lāsma Kugrēna, Līga Liepiņa, Juris Lisners, Voldemārs Šoriņš u. c.