Cēsis ir arī vieta, kur sastapt un baudīt labāko no iepriekšējās sezonas mākslas notikumiem, piemēram, šogad tikko apgūtā vietā - Cēsu pils kompleksā Lenču ielā 9 - būs iespēja vēlreiz redzēt izcilo Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna instalāciju Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā. Arī komponistu Līgas Celmas un Kristapa Pētersona, Latvijas Radio kora grupa un DJ Monsta, Kaspara Putniņa un režisores Zanes Kreicbergas elektroakustisko Pastaigu ar Kurbadu varēsim baudīt atkārtoti. Pa meža takām vadīs Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs.
Budžets audzis
Festivāla rīkotājs Juris Žagars atzinis, ka «vislielākais prieks ir par to, ka nekas neiet mazumā, bet iet vairumā - tagad jau ir piecas izstādes, seši koncerti, trīs izrādes un 16 filmas. Svarīgi esot arī, ka budžets nevis sarucis, bet audzis, turklāt piesaistīta arī ES programmas Kultūra nauda». Kā savu šāgada intrigu Juris Žagars atzīmē Imanta Kalniņa Rīta cēlienu, Filipu Glāsu un Sergeju Bugajevu un īpaši aicina pievērst uzmanību Rīta cēliena tekstiem, ieklausīties, cik mūsdienīgi skan: «Un vecā Bābele ir kritusi, un rīta gaisma aust!» Un kur nu vēl Keidža 4,33' slaveno suitu sievu izpildījumā.
Savukārt kultūras ministre Sarmīte Ēlerte festivāla preses konferencē uzsvēra, ka piecu gadu laikā ne vien ar kvalitatīvu programmu iezīmējusies festivāla identitāte, bet arī «Cēsu identitāte caur šo festivālu. Tas nozīmē, ka Cēsis sevi apzinās un iezīmē kā kultūras centrs. Lai cilvēki gribētu dzīvot kādā vietā, viņi vēlas kvalitatīvu vidi. Šajā laikā, kad ne tikai pilsētas, bet pat valstis konkurē par iedzīvotājiem, tā ir gudra stratēģija, ja cilvēki grib dzīvot kvalitatīvā vidē, un tādu rada kultūra».
Festivāla vizuālās mākslas programmas kuratore Daiga Rudzāte akcentē teritorijas paplašināšanu visdažādākajā nozīmē kā galveno šāgada festivāla jaunumu. «Šogad esam arī vairāki kuratori - izstādi Alus brūzī pilnīgi neatkarīgi kūrē Inese Baranovska, savukārt Gundega Skudriņa veido modes ekspozīciju, kurā gribam rādīt, kā māksla robežojas ar dizainu. Un redzu, ka tas arī ir tas virziens, kā gribam attīstīties, - vairāki kuratori un dažādas nozares un vietas. Domāju, tas ir gan radoši interesantāk pašiem, gan arī skatītājiem, jo ir dažādība. Un tas attiecas ne vien uz pašu mākslu, bet arī uz viedokļiem, jo katrs kurators taču pauž savu viedokli un savu redzējumu.»
Arī lietuvieši un igauņi
Mākslinieku šogad tiešām esot daudz. Daiga Rudzāte stāsta, ka smējušās ar festivāla rīkotāju Indru Lūkinu, ka sanāk kārtīgs kamerkoris. «Teritoriju paplašinām arī tīri ģeogrāfiski. Veidojam Cēsis par punktu, kur satiekas Baltijas jūras reģiona māksla. Iesaistām arī lietuviešu un igauņu māksliniekus, plānojam sadarbību arī ar skandināviem un krieviem. Jons Gasjūns, kas šogad piedalās Starptelpas izstādē brūzī, stāstīja, ka viņi - lietuvieši - pēdējā laikā daudz strādā ar poļiem, savukārt igauņi jau tradicionāli - ar somiem. Secinājām, ka esam palikuši vieni. Turklāt bez jēdzīgām izstāžu telpām Rīgā. Tāpēc rādīt reģiona mākslu ir festivāla virsuzdevums. Šogad ar ES programmas Kultūra atbalstu sākam arī jaunu projektu Eksperiments un izcilība. Saistībā ar to festivālā notiks starptautiska diskusija sadarbībā ar Pechakucha, arī Sergeja Bugajeva projekts, ko nākamgad izstādīsim Zagrebas mākslas muzejā. Tās būs vēl dažādas aktivitātes visu turpmāko gadu ar kulmināciju nākamajā Cēsu festivālā.»