Šici varēja uzvarēt
Pirms divnieku sacensībām teicāt, ka ir pamats optimismam cīņā par vietu labāko sešniekā. Konkrētāk - uz kuru vietu patiesībā cerējāt?
Kā jau teicu - uz sešnieku.
Bet klusībā?
Klusībā cerējām uz medaļu. Tam gatavojāmies visus četrus gadus. Var teikt, kam gatavojāmies, to arī dabūjām. Taču gribu uzsvērt, ka te jau švako nav. Tas, kurš bija sestais, jau rīt būs pirmais. Itāļi visu sezonu gāja pa priekšu, bet nav medaļās. Taču rīt atkal būs. Te ir sakritības - kam labāk izdevās, kurš labāk koncentrējās, kam labāk sanāca. Kam labāk sanāca, tam arī sanāca. Bet te jau visi ir ļoti spēcīgi. Te nav tā, ka kaut kādi lūzeri būtu atnākuši. Visādi varēja būt. Tāds nu ir sešnieks - jebkurš no tā varēja būt medaļās.
Šici varēja arī uzvarēt?
Arī tā varēja gadīties. Varēja nepaveikties austriešiem, taču viņi nobrauca perfekti. Tāpēc tagad ir tā, kā ir. Redzējām, ka otram Austrijas divniekam, kas arī nav vājāks, pirmajā braucienā nepaveicās, pielaida kļūdu. Šajā trasē pielaist kļūdas ir ļoti viegli. Ātrums te tomēr ir liels, lai gan startēja no zemāka starta. Pāri par 130 kilometriem stundā - tā nav joka lieta.
Kas šķīra no uzvaras?
Bija, protams, nelielas kļūdiņas - arī otrajā braucienā. Austriešiem tomēr labāk izdevās nobraukt trasi. Tur arī tā visa atšķirība, lai gan kopumā atšķirība jau nebija liela.
Viens no kritiskākajiem punktiem bija starts?
Ne tikai starts. Pirmā virāža vienkārši bija pirmais kritiskais punkts - ja tur nekā nav, tālāk arī vairs nevar neko saglābt. Pēc tam 10., 11., 12.virāža. No tā, kā ieej 11.virāžā, atkarīgs, kā no tās iziesi. Kā no tās iziesi, tā noķersi divpadsmito. Ja labi noķer divpadsmito, viss ir kārtībā līdz galam. Ja nenoķer, ir problēmas trīspadsmitajā un tā tālāk. To parādīja otrs latviešu divnieks - tehnika gandrīz vienāda ar Šiciem, taču puiši te nav bijuši, tikai vienā treniņnometnē. Piemēram, Šici Vistlerā bija divās nometnēs un vēl vienās sacensībās. Otram duetam bija problēma 11., 12. un 13.virāžā - labi, ka tā vēl viss beidzās.
Jāstrādā pie starta
Kā vērtējat izlases startu Vistlerā?
Protams, nevaru būt apmierināts ar dāmu un kungu startu. Gribējās drusciņ labāk. Mārtiņam Rubenim vajadzēja iebraukt desmitniekā, varbūt Maijai Tīrumai vajadzēja būt sestajai, septītajai vai astotajai. Bet tās jau ir nianses. Tikpat labi viņa tur arī varēja būt, ja nebūtu gadījies tas nelaimīgais akmens otrajā braucienā. Droši vien tad viņa būtu sešniekā. Kopumā ir labi. Visi ir izdarījuši, ko ir spējuši. Kas nav izdarījis, pats zina.
Kas no tā, ko vajadzēja, netika izdarīts?
Pēc katrām sacensībām var veikt analīzi. Taču jau tagad redzams, ka vairāk jāstrādā pie starta. Pie kā strādāt, ko uzlabot ir, bet tas nav tā, ka kaut kas nav izdarīts. Darījām maksimāli iespējami daudz. Varbūt pietrūka starta estakādes trīs gadus iepriekš. Ja būtu agrāk, būtu labāk. Estakādē tikām pēdējā minūtē, bet tas ir labi, ka mēs vispār to dabūjām. Pirms tam šīs ledus estakādes Siguldā nebija vispār.
Ko šī medaļa nozīmē kamaniņu sportam? Būs vairāk puišu un meiteņu, kas gribēs braukt?
Grūti pateikt. Galvenais ir tas, ka esam izdarījuši lielu darbu. Ir smagi strādāts, uzkrājies milzīgs nogurums. Kad viss būs nomierinājies, izdarīsim analīzi. Kas būs pēc tam - vai būs sponsori, paši zināt, kāda ir situācija Latvijā. Dzīvosim, redzēsim.
Kāda situācija būs ar braucējiem - karjeru beidz Guntis Rēķis un Anna Orlova. Arī Maija Tīruma to neizslēdz.
Domāju, ar Maiju ir tā - ja būs olimpiskās vienības stipendija un atbalsts, nekur viņa neaizies. Bija runa - ja nebūs, ir jāaiziet, jo nav citas iespējas - no kaut kā ir arī jādzīvo. To mēs redzēsim. Iespējas ir visādas.
Būs, kas brauc?
Es ceru (smejas).