Grib nostiprināt
«Tas ir solis diskusijas virzienā. Mēs gribam sasēdināt pie viena galda atbildīgās amatpersonas,» iniciatīvu komentē Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienības (LatBLUL) prezidents Jānis Mednis, kura vadītajā organizācijā apvienojušies ne tikai latgaliešu, bet arī līvu, igauņu un krievu vecticībnieku pārstāvji. Taču LatBLUL neuzstāj uz statusa noteikšanu Eiropas hartas izpratnē, jo tad statuss attiektos uz visu valsts teritoriju. Starptautiskas zinātnieku grupas veiktā pētījumā konstatēts, ka 77% no 9076 aptaujātajiem Latgales iedzīvotājiem vēlas latgaliešu valodas lomas aktivizēšanu skolā. Tās pasniegšana reģionā jānodrošinot vismaz izvēles priekšmeta līmenī, bet katrā Latgales skolā jābūt skolotājam, kas var mācīt latgaliešu valodu, kultūras vēsturi un literatūru. Izglītības un zinātnes ministrija līdz mēneša beigām, kad būs gatava oficiāla atbilde, savu pozīciju nekomentē. Atbildi gatavo arī Tieslietu ministrija, to solot jau 13.novembrī.
Nesola atbalstu
«Krīzes laikā šādai iniciatīvai nevar būt atbalsts,» uzskata Latvijas Universitātes profesore Saeimas deputāte Janīna Kursīte (PS). «Šīs idejas virzītāji domā tikai labu, bet Latvijas austrumu pierobežā, kur nav pietiekami nostiprināts latviešu kā valsts valodas statuss, tas ir ļoti bīstami,» uzsvēra J.Kursīte. Viņai piekrīt Latviešu valodas valsts aģentūras direktors Jānis Valdmanis: «Tas ir politisks jautājums, kas ved uz etnosa un valodas sašķeltību un noteikti vājinās valsts valodas pozīcijas. Pat starptautiskā līmenī reģionālās valodas statuss nav skaidri formulēts.»
Šobrīd Valsts valodas likums paredz latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Taču runātā valoda joprojām nav normēta, arī Rēzeknes konferencē katrs pētnieks esot runājis savā izloksnē, un oficiālā varianta izvēle varētu izraisīt niknus strīdus pašu latgaliešu vidū. Savukārt dialekts uz reģionālās valodas statusu nevar pretendēt. Reģionālās valodas piemēri ir sāmu valoda Somijā un krievu valoda dažos Moldovas un Ukrainas apgabalos. Centieni ieviest Latvijā arī krievu valodu kā reģionālo bijuši 2007.gadā.