Diemžēl kucēm pēc kastrācijas viena no blakusparādībām var būt urīna nesaturēšana. Process ir saistīts ar ap urīnizvadatveri esošā muskuļa (sfinktera) vājumu, kā rezultātā urīns patvaļīgi izkļūst no urīnpūšļa. Urinēšana visbiežāk notiek miega laikā, jo organisms ir pilnībā atslābis. Urinēšanas biežums var pieaugt, līdz process kļūst pilnīgi nekontrolējams. Veterinārmedicīnā ir preparāts, kurš šo problēmu atrisina daudzām kucēm. Tā komerciālais nosaukums ir Propalin syrup un aktīvā viela - fenilpropanolamīns, pēdējā tieši ietekmē gludo muskulatūru, atjaunojot tās funkcijas. Preparātu lieto ilgstoši. Šis ir recepšu medikaments, tāpēc pirms lietošanas ar veterinārārstu jāizrunā iespējamās blakusparādības. Nav noteikts, cik reižu mēnesī vai nedēļā kucei ir jāurinē patvaļīgi, lai uzsāktu lietot iepriekš aprakstīto preparātu. Viens no aktuālākajiem momentiem ir saimnieka attieksme pret dzīvnieka urinēšanu, dzīvnieka dzīves un guļamvietu (ja nu tā ir saimnieka gulta?). No medicīniskā viedokļa varu atzīmēt to, ka baktērijas vieglāk iekļūst urīnpūslī pa urīnizvadkanālu, ja sfinkteris ir vaļā - nav mehāniskas barjeras. Respektīvi, jo biežāk kuce urinē patvaļīgi, jo augstāka ir iespējamība saslimt ar urīnizvadceļu bakteriālu iekaisumu.
Vai ziemā ieteicams sunim, kaķim vai seskiem piepilināt pie ēdiena, piemēram, zivju eļļu vai D vitamīnu, vai kādus citus vitamīnus?
Svarīgi dzīvniekam nodrošināt pilnvērtīgu ēdināšanu visa gada garumā. Ja dzīvnieku baro ar labas kvalitātes barību, tad parasti nekādi vitamīni nav vajadzīgi, tie ir barības sastāvā. Dzīvnieka pavasara un vasaras ēdienkarte īpaši neatšķiras no rudens un ziemas ēdienkartes. Runājot par D vitamīnu - ultravioleto staru ietekmē to spēj sintezēt tikai neapmatota āda. Dzīvnieka āda ir pārklāta ar matiem, tāpēc D vitamīna sintēze nenotiek, dzīvnieks to uzņem ar barību.
Sunim, braucot mašīnā, pil no deguna. Vai tas ir normāli? Citādi viņš ir mierīgs, braucot pat nevemj. Vai pirms braukšanas ieteicams kāds konkrēts līdzeklis?
Parasti tas, ar ko dažreiz sastopas dzīvnieka saimnieki, braucot ar viņu mašīnā, ir vemšana un pārmērīgas bailes, nemiers. Ja tas notiek katru reizi, tad rīcības vajadzētu apspriest ar veterinārārstu un pēc iespējas samazināt dzīvnieka pārvietošanu ar mašīnu. Ja pazīmes ierobežojas ar pilēšanu no deguna, tad šis process ir fizioloģiski izskaidrojams ar straujāku elpošanu braukšanas laikā.
Kādas pazīmes liecina, ka sunim vai kaķim apsaldētas ausis? Ko darīt, ar ko ieziest, likt klāt karstu vai aukstu? Kādu ziedi iesakāt?
Latvijas apstākļos veseliem dzīvniekiem nav iespējama ausu apsaldēšana. Tā var iestāties tikai tad, ja dzīvnieks bezspēka, bezsamaņas, novārguma dēļ ir ilgāku laiku ziemā nogulējis ārā.
Visticamāk, apsaldētās ausis tajā brīdī nav galvenais, par ko jāuztraucas. Tomēr palīdzība jāmeklē nevilcinoties. Ja dzīvniekam ausis izskatās kā apsaldētas, bet iepriekš aprakstīto apstākļu nav bijis, tad jādomā par asins apgādes traucējumiem. Tie jāārstē specifiski.
Mans suns iekrita ledainā ūdenī. Izglābām. Kā tādos gadījumos rīkoties? Kādas zāles dot, varbūt ierīvēt ar alkoholu?
Dzīvnieks pēc iespējas ātrāk jānosusina ar dvieli, jānogādā siltumā un jāatrāda veterinārārstam. Tikai speciālists var novērtēt, tieši kas ir vajadzīgs dzīvniekam noteiktajā brīdī. Alkoholu vai kādus medikamentus patstāvīgi lietot nedrīkst!
*LLU Veterinārās klīnikas veterinārārste