Tomēr, kā ļauj pārliecināties senās Dienas, atjaunotās Latvijas vēsturē bija brīdis, kad šķitām no šīs padomju tradīcijas tikuši vaļā. Lai gan visu laiku to atcerējāmies (līdz pat 2008. gadam, kad sovjetiskā nostalģija pārmāca vienlīdzības praviešus). Arī pirms 20 gadiem. 1996. gada 8. martā Dienas pirmās lapas ziņā 8. marts nebūs svētku diena Juris Tihonovs vēstīja, ka Saeima 7. martā ar viena deputāta balss pārsvaru noraidījusi piecu deputātu priekšlikumu pasludināt 8. martu par Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu, ierakstot šādu normu likumā Par svētku un atceres dienām. Varat vienreiz minēt, kādi deputāti šo ierosinājumu iesniedza: protams, neiztika bez Sociālistiskās partijas saraksta deputātiem Modra Lujāna un Aleksandra Bartaševiča. Taču viņiem pievienojās Jānis Rāzna un Rudīte Leitena, kā arī Gundars Valdmanis - tas pats, kurš uz Saeimu nāca šortos. «M. Lujāns, aicinot balsot par likumprojektu, teica, ka tā galvenā būtība ir sieviete. Viņš arī lasīja dzejas rindas un aicināja vīriešus nenocietināt sirdis.» Savukārt Juris Dobelis debatēs izteicās, ka sieviete ir jaukākais, ko Dievs radījis, un katrs kārtīgs vīrietis ciena un mīl ne vienu vien sievieti. Tajā pašā laikā viņš aicināja noraidīt likumprojektu. Savukārt Oļģerts Dunkers izteicās, ka latviešu tauta nemīl sievieti tikai vienreiz gadā.
Komentāru 8. martam tajā pašā Dienā bija veltījis Ainārs Dimants, uzsvērdams, ka Eiropā sieviešu diena ir nevis svētku, bet cīņas diena. «Tikmēr Latvijā ir parādījušies tādi sieviešu emancipācijas «aizstāvji», kuri aicina atjaunot kalendārā Astoto martu faktiski kā padomju svētkus. Nedomāju, ka mums Latvijā vajag reanimēt padomju tradīcijas un ieražas.»
Dienu iepriekš Dienas pielikumā Izklaide par Sieviešu dienas nozīmi viņu dzīvē bija izteikušies daži vīrieši. Mākslinieks Edgars Vērpe: «Sieviešu diena jau sievietēm svarīga. Man nepatika. Dāvanas bija jāmeklē. Bet tā nepatika jau tikai dēļ slinkuma.» Filozofs Uldis Tīrons: «Manā dzīvē Sieviešu dienai ir freidiska nozīme. Tajā nozīmē, ka man no bērnu dienām ir bijis grūti noskūpstīt sievieti uz vaiga. Uz lūpām arī. Astotais marts man saistās ar šo pārdabisko soli.» Izrādās, arī šo rindu autors toreiz tika izteicies: «Sieviešu dienas nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā līdz šai baltai dienai nav novērtēta. «Mūžīgi sievišķais augšup mūs ceļ», par spīti drukas kļūdai ceturtajā vārdā, kas jau nostiprinājusies vēsturiski, tāpēc nav maināma, ir viens no nekļūdīgākajiem Raiņa teicieniem. Tieši 8. marta impulss izrāva no padomiskās impotences daudzus jo daudzus latviešus ar Krištopanu un Šķēli priekšgalā, caur puķaudzēšanu likdams viņiem tiekties augšup uz biznesa virsotnēm, kurās bez neatkarības neiztikt. Vai brīva Latvija šodien ir iedomājama bez Šķēles un Krištopana? Uzskatu, ka Latvijā 8. marts būtu svinams tikpat svinīgi kā 4. maijs, tikai sirsnīgāk.»