Visgatavākās, šķiet, ir pašvaldības, lai cik atšķirīgas būtu to intereses un lai cik ļoti tām patiktu turpināt tērēt ES naudu elektorātam izdevīgi atrādāmām būvēm (tā vairs nevarēs). Savukārt lielākas bažas ir par zinātni, jo 2014. gada otrā puse pagāja iekšējos strīdiņos «kam un cik» un kas vispār uzskatāms par inovāciju. Riski pastāv arī ES līdzfinansējuma sadaļā, kas saistīta ar lieliem enerģētikas un transporta infrastruktūras projektiem - iepriekšējos gados esam parādījuši apbrīnojamu uzticību uzvedības modelim «ja nav man, lai nav nevienam» un tamlīdzīgām dzīves gudrībām, un neliekas, ka kaut kas mainīsies šajā ziņā arī 2015. gadā.
Papildus jānovēl turēt acis vaļā, sekojot tam, kā reāli īstenosies jaunās Eiropas Komisijas nodomi (t. s. Junkera plāns) mobilizēt ievērojamus līdzekļus «eiro kluba» ekonomiku iekustināšanai - tas var likties kaut kur mums, maziņajiem, nesasniedzamos augstos plauktos, tomēr, ja mēs paši (t. sk. komercbankas) būsim kūtri, nedabūsim pat drupatas (kas, atvainojiet, Latvijas gadījumā tādas nav).