Katrs projekts rodas tad, kad kādam ir iekšēja nepieciešamība ar savu ideju dalīties. Ne tikai ar tuvākajiem, bet arī ar potenciālajiem interesentiem, arī ar skeptiķiem. «Pirmā vides dejas izrāde bija… 2003.gadā, un jau toreiz man bija skaidrs, ka šis žanrs nav īsti piemērots skatuvei,» tagad atceras horeogrāfe un laikmetīgās dejas festivāla Vides deja mākslinieciskā vadītāja un idejas autore Lilija Lipora. Laikmetīgā deja ir personības izpausme kustībā. Tas ir veids, kā izzināt sevi un savu ķermeni, kā arī ļaut uzplaukt personībai. Šis žanrs meklē interesantas spēles vietas un tāpēc jo īpaši iederas ārpus telpām.
Tā jau ceturto reizi no 25. līdz 31. augustam Ropažos notiks laikmetīgās dejas festivāls Vides deja, kurā varēs ne tikai vērot dejas izrādes un performances pašmāju un ārvalstu dejotāju izpildījumā, bet arī piedalīties 14 dejas meistarklasēs profesionālu horeogrāfu, mūziķu un mākslinieku vadībā. L.Lipora ir gandarīta, ka šo četru gadu laikā festivāls ir attīstījies plašumā un dziļumā. «Pirmais festivāls, kas notika Piņķos, bija vietēja mēroga notikums, bet jau pērn tas ieguva starptautisku skanējumu,» viņa teic. Vides dejas vēsturē šis ir pirmais gads, kad meistarklasēm var pieteikties ikviens dejas cienītājs arī bez priekšzināšanām. «Ir jābūt vien atvērtam, zinātkāram un motivētam atklāt sevi, mijiedarboties ar citiem dejotājiem, kā arī būt gatavam izpētīt savas robežas. Lai izmēģinātu laikmetīgās dejas soļus un kustības, nav nepieciešams arī īpašs apģērbs vai apavi - galvenais, lai var ērti kustēties, tāpēc visbiežāk dejotāji dejo basām kājām,» skaidro L.Lipora. «Jaunākus par 12 gadiem performancēs neņemam, bet visi citi - laipni gaidīti!»
L.Lipora mēģina izskaidrot vides dejas neparastību. «Lieki teikt, ka laikmetīgā deja krietni atšķiras no klasiskās dejas - tā salauž visus priekšstatus par kustību, kolektīvo vērtību un diktētas kustības vietā priekšplānā izvirza personību, individuālismu un ķermeņa valodu. Vides deja palīdz arī pilnveidot fizisko formu - nostiprināt stāju un muskuļus, attīstīt koordināciju, stimulēt asinsriti. Turklāt vienlaicīgi izkopj ķermeņa komunikāciju - veidu, kā kustoties iespējams paust emocijas un sajūtas.»
Protams, liela nozīme ir arī dejas videi. Tas ir viens no elementiem, kas iedvesmo horeogrāfu radīt darbu, un tā būs arī atklājums Vides dejas 2014 skatītājiem, lai paskatītos uz pazīstamu vietu citā rakursā. Vides deju mūziku veido skaņas, kas apkārt, - vēja šalkoņa, putnu čivināšana, lietus čabināšana, arī garāmbraucoša auto rūkoņa.
Festivāla programma atrodama www.videsdeja.lv.