Projekts, kas nedarbojas
Par e-veselību runāts jau sen, un tīri teorētiski ar 2016. gada janvāri sistēmai vajadzētu pilnvērtīgi funkcionēt, taču praktiski tas nav iespējams. Šā gada oktobrī pieejama varētu būt vienīgi ļoti neliela daļa no plānotā - e-receptes un darbnespējas lapas. Savukārt gandrīz puse no projekta pamatnostādnēs paredzētajiem pasākumiem nemaz nav sākti, secināts Valsts kontroles (VK) lietderības revīzijā.
Kā Dienai sacīja VK padomes locekle Inga Vārava, šajā gadījumā pie tā, ka projekts tā arī nav ieviests, nav vainojams izpildītājs, bet problēmas ir projekta vadībā. Attiecīgi galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga plānošana un neefektīva projekta pārvaldība, kā arī uzraudzības un kontroles trūkums. Piemēram, 2009. gadā projekta īstenošanai tika piešķirts finansējums 11,3 miljoni eiro, taču turpmākajos 2,5 gados nav notikusi neviena sanāksme par projekta uzraudzību. Tāpat vairākkārt mainījušies projekta vadītāji un iesaistītajam personālam nav bijusi pietiekama izglītība un pieredze šāda apmēra projektu vadībā. Līdz ar to Nacionālais veselības dienests (NVD) nelietderīgi jau izlietojis 0,76 miljonus eiro, maksājot par nevajadzīgām lietām.
Ņemot vērā šīs un citas nebūšanas, pastāv risks, ka noslēguma pārbaudēs konstatēs: projekta mērķi nav sasniegti un piešķirtie ES līdzekļi - 11,3 miljoni eiro - jāatdod. I. Vārava situāciju patlaban raksturo skarbi: ir projekts, kas nedarbojas; ir neinformēti un iesaistīties negatavi nozares speciālisti un pacienti, kuri nezina, kas viņus turpmāk sagaida. Piemēram, revīzijā konstatēts, ka tikai vidēji 11% ārstu un 10% farmaceitu ir pietiekami informēti par projekta ieviešanu.
Glābs, ko varēs
VK pārmetumiem piekrīt arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) un kā galveno vainīgo norāda pasūtītāju - pašu VM un NVD, kuri nav sapratuši, ko vispār grib redzēt gala rezultātā: «Ministrija nezināja, ko grib pasūtīt, un to arī ir saņēmusi.» Kā piemēru viņš atzīmēja faktu, ka e-veselības ietvaros pacientam ir jābūt identificētam, taču projekta pieteikumā šāds aspekts vispār neparādās. Turklāt svarīgākais tagad ir novest projektu līdz galam, lai saglābtu jau izdarīto. Vienlaikus NVD ir jāuzņemas pilna atbildība par projekta ieviešanu, kā arī par projektam paredzētās naudas atbildīgu tērēšanu, taču konkrēts vainīgais meklēts netiks. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka ministrijai ir jāizvērtē projektā iesaistīto cilvēku atbildība un jāvērtē, vai šīs personas var turpināt darbu projekta ietvaros, vai piemērojami cita soda veidi. Tomēr G. Belēvičs šo ceļu negrib iet - viņaprāt, svarīgāk ir turpināt strādāt.
Ar atbildības uzņemšanos vien arī nepietiek - pēc ministra teiktā, ir absolūti skaidrs, ka nepieciešama papildu nauda, lai projektu pabeigtu. Patlaban izstrādātā sistēma nav izmantojama. Līdz ar to valdībai tiks lūgti papildu 36 miljoni eiro, paredzot arī tālākos attīstības posmus. Kā Dienai paskaidroja G. Belēvičs, šī summa vajadzīga ne tikai, lai iedvestu dzīvību tajā, kas šobrīd izveidots un nefunkcionē, bet arī lai ietu tālāk un attīstītu e-veselības sistēmu. Papildu līdzekļus plānots iegūt no ES finansējuma, taču par to vēl lems valdība, un finansējumu iegūs tās ministrijas, kas mācēs pamatot nepieciešamību. Uz jautājumu, ko ministrija iesāks, ja nauda netiks iegūta, G. Belēvičs pauda pārliecību, ka to piešķirs noteikti, lai gan nav zināms, cik daudz. Pēc tam jau, izejot no tā, vai tie būs septiņi vai 17 miljoni eiro, ministrija lemšot, ko var iesākt.
Tikmēr VK izstrādājusi 17 ieteikumus, lai tomēr veiksmīgi uzsāktu e-veselības sistēmas darbību, vienlaikus gan paužot bažas par to, vai ministrijai un NVD izdosies sākt lietot e-veselības sistēmu noteiktajā termiņā - 2016. gada 1. janvārī. Darba vēl esot daudz, turklāt nepieciešams būtu pārejas periods.