Paši jaunieši atzīst, ka «iegāza» notikumi sportā un ārzemēs, bet vieglāki likušies jautājumi par Latviju. Devītklasnieki nenoliedz, ka konkurss šķitis grūtāks, nekā gaidīts. Nākamā gada anketās viņi iesaka iekļaut vairāk jautājumu par kultūru.
Zināšanas jāuzkrāj
«Man konkurss patika - šī bija lieliska iespēja pārliecināties par savu intelektu. Neteiktu, ka jautājumi bija pārāk grūti. Sapratu, ka man vajadzētu vairāk interesēties par sportu, jo tie jautājumi mani iegāza,» smaida Anna Ulla Rone, Āgenskalna ģimnāzijas 9.a klases skolniece. Atbildēt uz 35 jautājumiem, ko sagatavojuši laikraksta žurnālisti, īpašas grūtības nesagādāja arī Ilzei Rudzītei: «Atbildēju uz visiem jautājumiem, taču vēlāk sapratu savas kļūdas. Tā kā ikdienā interesējos par to, kas notiek valstī, jautājumi nešķita neatbildami. Grūtības sagādāja jautājumi par politiskām un ekonomiskām tēmām ārzemēs,» atzīst Ilze. Viņa ir pārliecināta, ka sagatavoties šādam konkursam vienā dienā nav iespējams - zināšanas jāuzkrāj ilgākā laikā, regulāri sekojot notikumiem.
Izvērtējot savu klasesbiedru spējas, Ilze šaubās, vai viņas klase šogad uzvarēs konkursā: «Negribu pārāk zemu novērtēt savus klasesbiedrus, taču diez vai mēs uzvarēsim.» 9.a klases audzinātāja Karīna Kuhto atzīst, ka audzēkņu vidū daudz ir tādu, kuri «ne par ko neinteresējas».
Labus rezultātus varētu gaidīt no Valmieras Valsts ģimnāzijas audzēkņiem, pieļauj sociālo zinību skolotāja Jolanta Šekstello: «Pirmais iespaids ir labs - īpašas grūtības jautājumi nesagādāja, un pustukšas anketas netika nodotas».
Krēsla un solārijs
Konkurss Kas notiek? šogad norisinājās jau 11.reizi. Ar katru gadu skolu interese par dalību tajā pieaug, secina tā galvenā organizatore Dienas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anna Muhka. 1999.gadā konkursā piedalījās 64% skolu, bet šogad jau 94% - 739 skolas jeb vairāk nekā 21 tūkstotis devītklasnieku.
A.Muhka novērojusi: «Konkursa pirmajos gados jaunieši dzīvoja savu vecāku informācijas telpā, bet tagad viņiem izveidojusies sava informācijas telpa, kurā tiem notikumiem, ko mēs, pieaugušie, uzskatām par būtiskiem, nav vietas.» Tam daļēji piekrīt arī Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotāja J.Šekstello: «Manuprāt, 9.klases skolēni vēl ir par jaunu politikai. Viņi tikai šogad sāk apgūt sociālās zinības, mācās par Saeimas un valdības darbu. Viņi vēl nesaprot, ka jāinteresējas par šīm lietām.»
Puikas parasti savāc punktus par sporta jautājumiem, bet meitenes - par kultūru un sabiedriskām aktualitātēm, ievērojusi A.Muhka. Tāpēc, īpaši domājot par meitenēm, konkursa organizatori iekļāvuši jautājumu par jauniešu kulta grāmatas Krēsla otro filmu, kā arī solārija apmeklējuma ierobežojumiem.