Valsts iestādes brīžiem uzvedas kā mazi gražīgi bērni - iekāro skaistu mantiņu, sarīko histēriju, ka bez tās nu nekādi vairs nevar iztikt, bet, saņemot to, ātri vien pamet bez uzmanības, jo īsti nezina, ko ar to darīt, un ir taču arī citi - jauni kārdinājumi. Šāds salīdzinājums nāk prātā, caurlūkojot portālu Latvija.lv un lasot valdībā nupat apstiprināto koncepciju par elektronisko adresi.
Labi atceros to laiku, kad, attaisnojot milzu summas, kas tika prasītas portāla izveidei, tā iniciatori klāstīja par plašajām elektroniskās saziņas iespējām ar valsts iestādēm un milzīgo oficiālās informācijas daudzumu, kas būšot pieejams vairākās valodās. Šodien, caurlūkojot Latvija.lv un salīdzinot ar analogiem kaimiņvalstu portāliem Lietuva.lt un Eesti.ee, rodas sajūta, ka pie mums izveidota vienīgi pieticīga, lietotājiem nedraudzīga čaula. Apakšsadaļās «samests» milzīgs skaits teksta bez jebkāda strukturējuma; vajadzīgo informāciju var atrast tikai tie, kas ieraduši lietot satura filtra rīkus un jau iepriekš skaidri zina, ko meklē. Piemēram, šobrīd pirmā ziņa sadaļā «Darba meklēšana» ir par Daugavpils jauniešu nodarbinātības organizēšanu vasarā, bet zem sadaļām «Tiesību aizsardzība» un «Uzņēmējdarbība» kā augšējā uzrādās administratīvo sodu apakšsadaļa, kurā satura vispār nav…
Valdība daudz runā par nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investorus, taču atšķirībā no lietuviešu un igauņu oficiālajiem portāliem, kur publicēta pamatinformācija un tālākas norādes, mūsējais ir ārzemniekus burtiski atbaidošs. Angļu un krievu valodā pieejamās sadaļas ir vai nu tukšas, vai noved pie saraksta ar tekstiem... latviešu valodā. Tāda ir arī sadaļa ar pamācību, kā reģistrēt uzņēmumu.
Ne visi Latvija.lv piedāvātie pakalpojumi reāli darbojas arī latviski. Piemēram, izmantojot mūsu valstī oficiāli ieviesto virtuālo e-parakstu vai kādu ārvalstīs sertificētu e-parakstu, nav iespējams noformēt dokumentus izmaiņu veikšanai Uzņēmumu reģistra datos. Lietotājiem tiek piedāvāts elektroniski parakstītus dokumentus sūtīt pa tiešo Uzņēmumu reģistram, izmantojot e-pastu.
Kā gan citādi, ja ne kā bērnišķīgu kaprīzi uz šī fona lai vērtē jauno ideju par oficiālā e-pasta izveidi katram, kas vēlas sazināties ar valsti!? Saprotams, ka valsts institūcijām laiku pa laikam ir nepieciešamība «sadzīt rokā» gan juridiskas, gan fiziskas personas, kas nav pieejamas deklarētajā adresē, bet stipri jāšaubās, ka elektroniskas pastkastītes izveide šajā gadījumā kalpos kā panaceja.
Tāpat kā Latvija.lv, arī jaunā e-pasta vājā vieta ir gan zemā motivācija plašam personu lokam to lietot regulāri, gan lokāla noslēgtība. Proti, arī pēc e-pasta ieviešanas ar Latvijas valsts oficiālajām iestādēm elektroniski sazināties varēs vienīgi Latvijā reģistrētas fiziskas un juridiskas personas. Pārējie, tajā skaitā uzņēmumu ārvalstu līdzīpašnieki, e-pasta adresi varēs iegūt, klātienē vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kas diez vai uzskatāms par uzņēmējdarbību veicinošu risinājumu.
Saprotams, ka ļoti būtiski ir nodrošināt personu datu konfidencialitāti saziņā starp valsti un personām. Taču, ņemot vērā jau zināmo pieredzi ar Neo un Snoudena atklātībā nodotajiem valsts institūciju it kā sargātajiem datiem, neatstāj sajūta, ka aiz pārspīlētajiem centieniem visu noslepenot brīžiem slēpjas primitīvas intereses «apgūt» papildu budžetus. Un bēdīgākais, ka, dzenoties pēc aizvien jauniem projektiem, pilnīgi novārtā tiek pamesti savulaik cerīgi iesāktie.