Līdzīgi beidzās arī Priekules novada domes sēde, noraidot uzņēmuma _Arājs AB_ vēlmi būvēt kūti 500 - 1000 cūkām, kā arī kūti 800 govīm. Gan Gudeniekos, gan Priekulē iedzīvotāji atzīst, ka satraukuma galvenais iemesls ir bēdīgā pieredze Aizputes novada Lažas pagastā. Pa visu valsti izskanējusi iedzīvotāju cīņa pret dāņu uzņēmumu _Nygaard International_, jo kūtsmēslu transportēšanas laikā tālu ap fermu jūtama spēcīga smaka.
Ar pliku roku nepaņems
«Mēs jau drīz varēsim disertāciju rakstīt, tās nav vienkārši emocijas, mēs esam pētījušas gan situāciju pašā Dānijā, gan biogāzes ražošanu Eiropā,» stāsta biedrības Suitu novada atdzimšana aktīvistes Dina Lācara un Sandra Anšica. Viņas atceras, ka pirmais dāņu cūku audzētāju mēģinājums izgāzies, jo ieplānotā vieta cūku kompleksam bijusi pārāk tuvu miljonāra Pētera Šmidres īpašumiem. Tad vieta mainīta, tomēr ne Gudenieku pagasta padome pērn, ne Kuldīgas novada dome ceturtdien zaļo gaismu kompleksam nedeva, lielā mērā balstoties uz iedzīvotāju negatīvo viedokli. Publiskajā apspriešanā pret kompleksu iebilda 228 iedzīvotāji. «Mums nav pārliecības, ka šī ir īstā vieta cūku kompleksam. Jā, arguments ir darbavietas, taču tiek solītas tikai desmit, un reāli būtu 5 - 6. Nav garantiju, ka graudus cūku barošanai iepirks no vietējiem zemniekiem. Tuvumā ir Zvirgzdu ezers, Gudenieku kadiķu audzes, vairākas lauku mājas - tas viss svaru kausus nosver pret cūku kompleksu,» uzsvēra Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (TP). Viņasprāt, dāņu investoriem pašiem bija jāierodas skaidrot iedzīvotājiem savus plānus, bet viņi atsūtījuši vāji sagatavotus pārstāvjus.
Abu publisko apspriešanu sanāksmju vadītājs Valdis Felsbergs, kurš ir Latvijas Zaļās partijas biedrs, vispirms norobežojas no uzņēmējiem, sakot, ka tikai tehniski vadījis procedūru, bet vēlāk sāk aizstāvēt ieceri: «Cūkkopība kā parādība ir sabiedrībai nepieciešama nozare. Apgalvot, ka intensīvā cūkkopība ir no zemes virsas noslaukāma, ir nepatiesi, jautājums ir, kā to īsteno. Taču šo projektu nostopē, neļaujot veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, taču nevar neatzīt, ka cilvēkiem ir pamatota neticība likumu ievērošanas spējai mūsu valstī.»
Nepiemēroti industrijai
Latvija nav piemērota vieta cūkkopībai kā industrijai, uzskata Gudenieku aktīvistes. «Tas ir genocīds pret Latvijas zemniekiem - esam lasījušas, ka viena darbavieta lielajā kompleksā iznīcina 10 darbavietas mazākās saimniecībās. Gadā dāņi grib izaudzēt 54 000 nobarojamo cūku! Mazais un vidējais zemnieks šādu fermu tuvumā vienkārši paliek bez darba. Dāņi paši sev patur vaislas dzīvnieku audzēšanu, kas nav tik netīra, bet gaļas cūku audzēšanu pārceļ uz citām valstīm,» norādīja S.Anšica. Viņa arī īsti netic, ka biogāzes ražotne varētu pilnībā atrisināt smaku jautājumu, kaut arī pētījumi rāda, ka smakas samazinās par 60%.
«Šķiet, ka dāņu kompānijas zondē tirgu - vispirms cenšas dabūt vietējo iedzīvotāju piekrišanu un tikai tad pēta ietekmi uz vidi. Gudenieku kompleksa investori pie mums nav vērsušies, tāpēc šobrīd mēs nevaram pateikt ne jā, ne nē,» uzsver vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Ministrs vēlas kā obligātu prasību noteikt biogāzes ražotņu izveidi pie lielajām cūku, govju un vistu fermām. Jau pastāvošajiem uzņēmumiem būtu noteikts pārejas periods, bet jaunajiem projektiem šādas ražotnes būtu jāparedz. Taču R.Vējonis prognozēja, ka lielākie pretinieki būs tieši Latvijas zemnieki.