«Patiesībā arī Dievs un Velns šīs derības slēdz uz vispārinājuma pamata tieši tāpat, kā mēs pieņemam, ka nauda ir slikta un visi bagātnieki ir sekli un alkatīgi vai politikā - visi zagļi un oligarhi,» saka Evita Sniedze. Režijas debitanta Paula Timrota uzrunāta, viņa pārrakstījusi Kārļa Skalbes pasaku ar viņa iecerētiem akcentiem. Tie būs visai atšķirīgi no pirmavota - Kārļa Skalbes 1912. gadā rakstītās pasakas par pirtnieku Ansi, kurš, badā klīzdams pa pilsētu, nejauši atrod burvju vērdiņu. Nopērk vienu kliņģerīti, otru, priecīgs apsola mammai bērza malkas kurinātu istabiņu, līdz attopas kā bagāts un vecs būvnieks. Pilnīgi viens, ļaužu nicināts, ar pirkstiem, kas savilkti no naudas skaitīšanas. Tā ir klasika, kas Paula Timrota paaudzes un vecākiem cilvēkiem labi zināma arī no Arnolda Burova leļļu animācijas filmas Pasaka par vērdiņu (1969). Dailes teātra izrādē Ansis nenoslīks savā alkatībā.
«Mēs tomēr dodam iespēju - Ansis nav visu pazaudējis,» stāsta dramaturģe. Viņai simpātiska šķiet režisora Paula Timrota vēlēšanās lauzt klišejiskos priekšstatus par to, ka «nauda - tas ir slikti». Tikpat svarīgs motīvs būs arī ideja, ka čaklums ir liela vērtība. Un, ja tev dzīve piedāvā veiksmes naudiņu, ir jāprot to izmantot. Svarīgi tikai - kā? Mārtiņa Vilkārša dabiskajā un reizē mistiskajā scenogrāfijā iejutīsies pieci aktieri - Intars Rešetins (Ansis), Sarmīte Rubule (Meitene), Harijs Spanovskis (Dievs, Naudas mijējs u. c.), Mirdza Martinsone (Māte), Valdis Liepiņš (Velns, Vīrs pirtī un Ārsts). Komponists - Kārlis Lācis, kostīmu māksliniece - Iveta Šturma, gaismu mākslinieks - Harijs Zālītis.
Dailes teātris izrādi iesaka skolas vecuma bērniem. Vaicāta, no cik gadiem, pēc viņas domām, bērns saprot, kas ir nauda, un apzinās, ka vecāki to neizņem vienkārši no bankomāta, nerunājot par riskantajām attiecībām ar morāli, Evita Sniedze atbild: «Savu dēlu uz izrādi vedīšu. Viņam ir pieci gadi. Nezinu, vai viņš sapratīs. Es domāju, ka tā ir izrāde bērniem no desmit gadu vecuma un vecākiem.»
Teātris