.. :) Dailes teātra Mazajā zālē. Izrādē dzied R.Kalniņa, R.Pauls spēlē klavieres un akordeonu, savukārt Rihards Zaļupe ar marimbas un citu sitaminstrumentu krāsu daudzveidību aizstāj veselu orķestri.
Šai programmai piemīt spēks, īpaša vilkme un arī pēcgarša. Te nav nekā lēta publikas izklaidēšanai. R.Paula dziesmas pārtop aktrises stāstos. Ļoti atklātos, atkailinātos. Gan intīmos, gan dramatiskos un nereti vēstītos pavisam citādi nekā vēsturiskajā oriģinālā. Tie, kuri, piemēram, atminamies ekspansīvo Aijas Kukules sniegumu dziesmā Atgriešanās, nu sastopas ar ikdienas dzīves un melu nogurdinātas sievietes kluso drāmu. To simbolizē arī palagi, kurus aktrise izkar uz veļas auklas, pati tērpusies dīvainā fantāzijas tērpā (kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa) un ar «bezdelīgas ligzdas» frizūru.
Aktrise R.Paula dziesmu programmā atklājas kā īsta dīva, vairākos atšķirīgos skatuves tēlos izspēlējot gan mīlestību, ilgas un cerību, gan vilšanos un zaudējuma sāpes un noslēdzot vakaru daudznozīmīgi melanholiskā retro noskaņā. Likme ir ne tikai sievietes mīla un dzīve, bet visas tautas liktenis, ko vēl spēcīgāk nekā aktrises uznāciens Nīcas tautas tērpā simbolizē izģērbšanās vienā nātna kreklā. Viss vakars ir spilgts Rēzijas Kalniņas - aktrises - iznāciens viena aktiera izrādē, kur vokālajai perfekcijai vairs nav izšķirošas nozīmes.
Var teikt arī vienkāršāk: tas ir briedums. Tomēr vēlos piebilst, ka bez Jura Vaivoda, kurš programmiņā sevi ļāvis vien necili nodēvēt par muzikālo konsultantu, šā koncerta nebūtu. Pats būdams talantīgs komponists, ko apliecinājis latviešu tautas dziesmu apdarēs koriem un mūzikā teātra izrādēm, viņš savu radošo ego ziedojis citam uzdevumam - meklēt, kārtot un izcelt gaismā Latvijas teātru, kino un sadzīves mūzikas mantojumu, kas jau aizkritis zirnekļainā kultūrvēstures pakaktē. Vienkārši atgādinu to, ko uz skatuves neredzam.
P.S. Šī koncertizrāde jau kļuvusi par Dailes teātra hitu, un biļešu tikpat kā nav! Tuvākās izrādes: 31.janvārī, 4., 14., 26.februārī, 19. un 20.martā.