Spiegu superaģentam vairs nav fiziski jāielaužas stingri apsargātos, slepenos objektos un iegūtā informācija jānodod tālāk caur savu kurpē iemontēto telefonu, mūsdienu Džeimss Bonds drīzāk ērti sēž kādā no datu apstrādes centrālēm un nodarbojas ar datu savienojumu uzlaušanu.
Skaidrs, ka šādas personas rīcībā nonāk lieli apjomi klasificētas informācijas, tāpēc darbinieku atlase notiek pēc striktiem kritērijiem. Un tomēr šķiet, ka visā sistēmā kaut kas buksē, Edvards Snoudens ir jau otrais pēc Bredlija Meninga, kurš nolēmis pasaulei darīt zināmus būtiskus ASV valsts noslēpumus. Abi savu rīcību pamato līdzīgi - ar kapitulēšanu sirdsapziņas priekšā. Kā tad īsti vērtēt šo morāli cildeno, bet valstiski tik nodevīgo soli?
ASV ideoloģisko pretinieku frontē šāds amerikāņu IT speciālistu vājuma mirklis droši tiek vērtēts kā morāli attaisnojams, protams, tikai tik ilgi, kamēr tie ir pretējās puses aģenti, kuri neiztur. Propagandiskiem nolūkiem no šī kausiņa vēl tiks smelts ilgi. Rietumu sabiedrībai šos gadījumus izvērtēt jau ir grūtāk - mēs visi tiekam nekaunīgi izspiegoti, taču kaut kādā ziņā tas ir arī mūsu pašu interesēs.
Visticamāk, tikai retais eiropietis iebilstu pret to, ka tiek izspiegotas tādas valstis kā Krievija, Ķīna, Irāna, bet vai britu un ASV slepenajiem dienestiem tiešām ir nepieciešams apskatīt un saglabāt katru šeit nosūtīto e-pasta vēstuli, analizēt facebook hroniku vai pašrocīgi aktivēt jebkuras internetam pieslēgtās ierīces kameru vai mikrofonu tikai ar pamatojumu, ka šādi tiek apkarots terorisms, vai tiešām nav citu metožu, kā to darīt?
ES jau 2005. gadā tika forsēts likumprojekts, kas paredzētu visu ES pilsoņu interneta datu saglabāšanu, kā arī garantētu attiecīgo instanču piekļuvi tiem. Tomēr tas pēdējā brīdī tika apstādināts, jo neatbilda ES cilvēktiesību principiem. Kā liecina Snoudena sniegtā informācija, spiegošanas projekti PRISM un Tempora aktīvi nodarbojušies ar datu vākšanu un izvērtēšanu arī ES valstīs, taču projektu attīstītāji ir ASV un Lielbritānija, atstājot ES vismaz oficiāli aiz borta. Tādējādi spiegošana nav notikusi saskaņā ar kādu ES vai NATO mandātu un ir pilnā mērā neleģitīma. Šādā perspektīvā PRISM un Tempora projektu mērķis cīnīties pret terorismu Eiropā izskatās vēl jo apšaubāmāks.
Raugoties no militārā aspekta, Meninga un Snoudena darbības savukārt var tikt vērtētas kā postošas un rietumvalstu blokam var nest nopietnus stratēģiskus zaudējumus. Te kā labs piemērs var kalpot vācu šifrējamās ierīces Enigma atkodēšana, kas bija izdevusies poļu kriptologiem. Vēlāk zināšanas nonāca britu slepenā dienesta rīcībā, un tas varēja atšifrēt visu nacistiskās Vācijas komunikāciju. V. Čērčils savus uzticamos kriptologus dēvēja par zosīm, kas dēj zelta olas, bet nekad nepēkšķ. Ja tās būtu pēkšķējušas, tad Otrā pasaules kara iznākums varēja būt pavisam citāds.
Rietumvalstu cīņa pret iekšējo ienaidnieku kļūst arvien satraucošāka, un Snoudens ir palīdzējis sabiedrībai uzzināt, cik plāna ir kļuvusi tās privātsfēra, tomēr Snoudens atklāja arī informāciju, kura nopietni kaitē viņa valstij un savā ziņā arī mums kā tās stratēģiskajiem partneriem. Apsverot, ko atklāt un ko ne, viņš vēl varēja kļūt par varoni, bet patlaban viņš vairāk izskatās pēc pārbēdzēja.