Līdz ar kārtējiem dažādu institūciju lūgumiem atļaut vairāku konkrētu deputātu administratīvu sodīšanu Saeimā atsākusies sparīga diskusija par nepieciešamību daļēji vai pat pilnībā atcelt parlamentāriešu imunitāti administratīvo un kriminālpārkāpumu gadījumos. Kā zināms, Latvijas Republikas Satversmes 30. pants nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar sākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas.
Tīri cilvēcīgi politiķus var saprast - kuram gan ir patīkami, ja visas valsts priekšā plaši tiek aprunāta pārāk ātra vai neuzmanīga braukšana ar auto, atrašanās pie stūres dzērumā, amata apvienošana vai varas izmantošana, lemjot par kādu no saviem tuviniekiem. Tāpēc nepārsteidz tautas priekšstāvju izteicieni, ka šāda Satversmes norma esot «novecojusi un sabiedrību diskriminējoša», tā pastiprinot deputāta nevienlīdzību attiecībā pret pārējo sabiedrību un ka publiska lemšana par soda piemērošanu mazinot sabiedrības uzticību parlamentam. Tik daudzkārt tīkamāk taču būtu sodu klusi, mierīgi nomaksāt vai sarunāt tā atcelšanu, lai ne gailis vairs pakaļ nedzied, vai ne? Skaidrs, ka reputācija tādā gadījumā būtu daudz tīrāka gan dzērājšoferim Spolītim, gan velosipēdista sabraucējam Urbanovičam, gan dēlu augstos amatos virzošajam Belēvičam. Un ne tikai šeit nosauktajiem.
Izskatās, ka, norūpējušies par savu sīko grēciņu nākšanu pārāk lielā atklātībā, deputāti aizmirsuši par demokrātijas riskiem. Daži pat pie reizes iet vēl tālāk, rosinot Saeimas atļauju neprasīt arī pirms kratīšanas deputāta īpašumā vai vēl plašāk - sākot kriminālvajāšanu. Taču, kā zināms, mūsdienu pasaulē tieši demokrātiskās procedūras ir ātrākais ceļš uz autoritārismu. Piemēri mums visiem zināmi, tepat blakus valstīs saskatāmi. Arī to, kā izrīkojas ar opozīciju valstīs ar autoritāru režīmu, taču zinām. Un ar visu to, ka par augstāko jau sen pie m ums tiek sludināta likumu vara, arī Latvijā esam piedzīvojuši brīžus, kad partiju attiecības tiek kārtotas, izmantojot administratīvos resursus. Uz baumu, pieņēmumu pamata un aiz klajas nepatikas pret atsevišķām personām pat Saeima ir tikusi atlaista.
Skaidrs, ka pašreiz Latvijā pie varas esošās partijas nav mūžīgas, neviens nevar izslēgt situāciju, ka kaut kad nākotnē - kaut vai pēc gadiem desmit vai divdesmit - demokrātisku vēlēšanu ceļā pie varas var nākt politiķi, kuriem pašmērķis ir vara, nevis valsts attīstība. Un ko tad?
Tāpēc nevajag aizmirst, ka arī demokrātija ir jāsargā. Un deputātu imunitāte ir viens no instrumentiem, kā to nodrošināt.