Āfrikas svelme
Saskaņā ar Nacionālā klimata datu centra aprēķiniem 2010. gada pirmais pusgads bijis karstāks par līdzšinējo rekordu, kas uzstādīts 1998. gadā. Jūnijā vidējā pasaules okeānu un sauszemes temperatūra bija 16,2 grādi pēc Celsija, kas ir par 0,68 grādiem vairāk nekā vidējais XX gadsimta rādītājs. Iespējams, ka šis gads kopumā būs karstāks arī par ļoti karsto 2005. gadu, lai gan gada otrajā pusē iespējama vidējās temperatūras samazināšanās.
ASV zinātnieki skaidro, ka pasaules sasilšanu pēdējos gados veicinājusi klimata parādība El Nino, ko izraisa pastiprināta ūdens sasilšana Klusajā okeānā. Paredzams, ka gada otrajā pusē pastiprināsies pretējā parādība La Nina, kas varētu veicināt planētas atdzišanu.
Vides aizsardzības organizācijas uzsver, ka neparasti aukstās ziemas un karstuma viļņi vasarā ir pierādījums bažām par ekstremāla klimata veidošanos. «Klimata pārmaiņas nav tikai abstrakts fenomens, kas mūs ietekmēs kaut kad tālā nākotnē. Tās notiek jau tagad,» secina Pasaules Dabas fonda pārstāvis Lū Leonards.
Karstuma vilnis skāris arī Eiropas ziemeļu reģionu, tādēļ laika apstākļi pie Baltijas jūras vairāk atgādina Vidusjūras klimatu. Meteorologi to skaidro ar gaisa masu kustību. «Karstais gaiss no Āfrikas sasniedzis Eiropu. Tādēļ temperatūra daudzviet Viduseiropā un Austrumeiropā ir par pieciem līdz desmit grādiem karstāka par normu,» aģentūrai AP stāsta britu meteorologs Berijs Gromets.
Pieprasa siestu
Raizējoties par karstuma kaitīgo ietekmi, Krievijā ārsti ieteikuši pat ieviest Vidusjūras reģionā izplatīto siestu (pusdienlaika atpūtu), jo dienas vidū produktīvs darbs tāpat nav iespējams. Acīmredzot to bija sapratis arī kāds Vācijas nodokļu iekasēšanas iestādes vadītājs, kurš aplaimojis darbiniekus ar ziņu, ka karstuma dēļ viņi var doties mājās. Cerams, ka pārkarsušie darbinieki neizmantoja brīvo laiku pārgalvīgai atpūtai pie ūdens, jo karstajā laikā Eiropā ievērojami palielinājies noslīkušo skaits.
Lielais karstums sagādā raizes arī Eiropas mežsaimniekiem, autoceļu uzturētājiem un lauksaimniekiem. Krievijā vien sausuma dēļ apdraudēti līdz pat 10 miljoniem hektāru labības sējumu. Vācijā lauksaimnieki spriež, ka kartupeļu raža būs par 30% mazāka. Gaidāms, ka nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ palielināsies pārtikas cenas.
Tomēr ne visi žēlojas par lielo karstumu, jo dažām nozarēm tas nodrošina labu peļņu. Piemēram, ventilatoru tirgotāji ziņo par neredzēti lielu pieprasījumu. Arī saldējuma ražotājiem bizness iet no rokas, piemēram, Maskavā katru dienu tiek apēstas 250 tonnas saldējuma. «Fabrikas pašlaik strādā trijās maiņās,» vēsta Krievijas Saldējuma ražotāju savienības vadītājs Valērijs Jeļhovs.