Jāatgādina, ka janvārī, salīdzinot ar decembri, Latvijas eksporta apjomi samazinājās par 3%, turklāt bija vērojams lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksporta apjomu kritums, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.
Uz lielāko Latvijas eksporta tirgu - ES valstīm - «eksports janvārī bija par 5,4% lielāks nekā pirms gada. Turpretim uz NVS valstīm eksporta apjomi janvārī saruka par 24,7%. Uz pārējām valstīm eksporta apjomi janvārī bija par 34,6% lielāki nekā pirms gada», izklāsta EM pārstāvis Jānis Salmiņš un uzsver, ka «saglabājoties vājai ekonomiskajai situācijai Krievijā, Latvijas ražotāji spēj pakāpeniski atrast jaunus noieta tirgus». Viņš norāda, ka arī turpmāk «būtiska loma būs uzņēmēju spējai diversificēt noieta tirgus».
Janvāra dati liecina, ka «runas par eksporta virziena maiņu nav tīra teorija», atzīst DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un skaidro, ka «tālāka situācijas pasliktināšanās Krievijas un ar to cieši saistīto valstu ekonomikā uz mums lielu iespaidu vairs nevar atstāt. Tirdzniecība ar pakalpojumiem joprojām ir ļoti nozīmīga, bet NVS valstu ekonomiskā situācija nav cieši saistīta ar tranzīta kravu apjomu. Tūrisma biznesā austrumu tūristus līdz pērnā gada beigām ar uzviju aizstāja rietumnieki. Arī preču tirdzniecībā eksporta pārorientēšana uz Rietumiem vērtējama kā priekšdarbi straujai attīstībai nākotnē».
Pamatu optimismam par Latvijas eksporta perspektīvām šā gada laikā dod pēdējā laikā uzlabojušās Eiropas ekonomikas perspektīvas, secinājusi Latvijas Finanšu ministrija (FM). «Eiropas Komisija paaugstinājusi Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmes prognozi 2015. gadam no 1,5% līdz 1,7%,» izklāsta FM pārstāve Maija Straupmane un informē, ka savukārt «Latvijas eksporta perspektīvas uz neeirozonas valstīm uzlabo pašreizējais eiro kursa kritums gan pret ASV dolāru, gan pret sterliņu mārciņu, gan pret Zviedrijas kronu un arī pret dažu Austrumeiropas valstu valūtām».
Arī DNB ekonomikas eksperts kā Latvijas eksportētājiem būtisku faktoru min optimistiskās «eirozonas un visas ES attīstības prognozes». Turklāt ne vien eiro kursa kritums, bet arī Latvijas rūpniecības tehnoloģiju un produktu attīstība rada labus priekšnosacījumus eksporta kāpumam uz ASV, Āfriku, Vidējiem Austrumiem un tālajām Āzijas valstīm, kur darījumi galvenokārt tiek slēgti dolāros, ir pārliecināts P. Strautiņš.
«Tirdzniecība ar ES valstīm šogad varētu pieaugt straujāk, nekā iepriekš prognozēts, ES labāku attīstības perspektīvu dēļ,» pieļauj arī Nordea bankas ekonomikas eksperts G. Belēvičs un uzsver, ka turpmākie mēneši parādīs, cik lielā mērā Latvijas eksportētājiem izdevies pārorientēties no Krievijas uz alternatīviem tirgiem
Tomēr straujš eksporta pieaugums šogad nav gaidāms, mudina ņemt vērā J. Salmiņš un atgādina, ka Latvijas eksporta iespējas ietekmēs procesi ārējos tirgos. Šo procesu attīstību detalizēti prognozēt eksperti atturas.