Šo jautājumu bija iecerēts izskatīt jau iepriekšējā valdības sēdē 30. jūlijā, bet arī tad šī jautājuma izskatīšana tika atlikta. Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.
Valdībā izskatīšanai tika iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.
EM norāda, ka, ņemot vērā subsidētās elektroenerģijas (OIK) izmaksu pieaugumu, kā arī to, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena, paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014. gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) vai 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) līdz 11,68 santīmiem par kilovatstundu, bet, ja tiek veikti OIK pieauguma ierobežošanas pasākumi, tad elektroenerģijas kopējā cena būs aptuveni 11,3 santīmi par kilovatstundu.
Ņemot vērā, ka aptuveni 50% no sadales tīkliem ir nepieciešama rekonstrukcija, EM norāda, ka 2014. gadā, visticamāk, ir jārēķinās ar sadales tarifa pieaugumu, kuram jābūt pamatotam.
EM arī atzīst, ka plānotās elektroenerģijas tirgus atvēršanas rezultātā vairs nepastāvēs regulētie elektroenerģijas tarifi, līdz ar to kā sociāls instruments nebūs pieejams starta tarifs, kura ietvaros elektroenerģijas izmaksas tiek daļēji subsidētas no a/s Latvenergo līdzekļiem (aptuveni 18 miljoni latu gadā) pilnīgi visām mājsaimniecībām.
LETA