Vispirms ar komunikāciju sociālajos tīklos un reklāmām tiks skaidrotas EP pilnvaras un to ietekme, no oktobra līdz februārim interaktīvos pasākumos iedzīvotājus aicinās padziļināti iepazīties ar EP darbību ekonomikas, nodarbinātības, dzīves līmeņa uzlabošanas un finanšu jomā, kā arī ES nozīmi pasaulē. Trešais posms iezīmēs priekšvēlēšanu kampaņu, kuras plakāti aicinās ES pilsoņus doties pie vēlēšanu urnām, - Latvijas iedzīvotāji savu izvēli varēs izdarīt 2014. gada 24. maijā. Savukārt pēc jaunā sasaukuma ievēlēšanas Brisele iedzīvotājus centralizēti informēs par tā sastāvu, nākamā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja ievēlēšanu un jauno komisāru inaugurāciju. Par vēl vienu kampaņas mērķi izvirzīta vēlētāju aktivitātes kāpināšana, kas iepriekšējās vēlēšanās 2009. gadā bija dramatiski zema - tikai 43%. EP ierēdņi uzskata, ka toreiz vaina bijusi informācijas trūkumā.
«Nākamās vēlēšanas būs pirmās pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā - tas nozīmē, ka jaunajam Parlamentam būs daudz lielākas pilnvaras un iedzīvotāji ar savu balsi ne vien deleģēs šo varu, bet ietekmēs to, kurš būs nākamais EK prezidents,» norāda par saziņu atbildīgais EP vicepriekšsēdētājs Otmārs Karass (EPP, Austrija). Viņš arī uzsver, ka jaunievēlētie deputāti ietekmēs ES ilgtermiņa budžeta plānu 2014.-2020. gadam un lems par naudas sadalījumu dalībvalstīm.
Brisele šai informatīvajai kampaņai atvēlējusi 16 miljonu eiro jeb vairāk nekā 11 miljonu latu. Par komunikāciju atbildīgā EP ģenerāldirektore Huana Lausa-Huaresa skaidro, ka ikvienam ES pilsonim tā izmaksās trīs centus: «Tiesības būt informētam un iesaistītam ir daudz vērtīgākas par šo cenu - tik maz nemaksā pat kafijas tase,» uzskata H. Lausa-Huaresa. Savukārt O. Karass uzsver, ka šī būs institucionāla kampaņa - ne politiskie spēki, ne atsevišķas personas tās ietvaros netiks reklamētas.
Pašlaik Eiroparlamentā strādā 766 deputāti, bet Lisabonas līgums paredz nākamajā sasaukumā ievēlēt 751 dalībvalstu pārstāvi. Tas nozīmē, ka līdzšinējo deviņu Latvijas pārstāvju vietā uz Briseli un Strasbūru dosies astoņi. Vislielāko deputātu skaitu - 96 - deleģēs Vācija, Lietuvai pienāksies 11, Igaunijai - sešas vietas. Liela daļa pašreizējo Latvijas deputātu Dienai apliecina vēlmi kandidēt atkārtoti, kā argumentus minot iegūto pieredzi, izpratni par parlamenta darbu un kontaktus. Prognozēt savas izredzes tikt ievēlētiem viņi gan atturējās, savukārt Ivars Godmanis, kurš iepriekš ievēlēts no LPP/LC, bet pēc tās darbības pārtraukšanas palicis bez partijas, vēl nav izšķīries, no kura saraksta startēt - lēmumu viņš sola pieņemt divu mēnešu laikā.