Tu atkal atgriezīsies pie bērnu auditorijas?
80.-90. gados es Latvijas Televīzijā liku gulēt bērnus, kļuvu par ģimenes locekli katrā mājā. Tagad tā laika bērni ir izauguši, daudzi paši kļuvuši par vecākiem un uz ielas, satiekot mani, sauc: čau, Miedziņ! Jaunais iestudējums Atkal nāk Miedziņš būs bērnības atmiņu pasākums maniem izaugušajiem televīzijas skatītājiem, kas sirdī jūtas kā bērni. Atnāc arī tu!
Paklau, lai gan pirms pieciem gadiem tev bija nopietnas problēmas ar sirdi, slodzi neesi samazinājis.
Aktieris - tā jau ir diagnoze pati par sevi. Turklāt manas paaudzes aktieri mīlēja bohēmu un lietoja daudz alkohola. Tagad es bieži spēlēju uz skatuves ar jaunajiem kolēģiem. Viņi ir prātīgāki. Nedzer, jo jāstrādā. Es pats vēl ne tik sen bieži grēkoju pret savu rumpīti. Tāds bija dzīvesveids - katru dienu ierodies mājās ap diviem trijiem naktī, kārtīgi paēd, kārtīgi iedzer un ej gulēt. Vienīgais pluss šajā lietā - no rītiem nekādas lāpīšanās, celies un skrien tālāk. Pirms pieciem gadiem ārsti secināja, ka esmu sabeidzis savu sirdi. Divdesmit piecus gadus līdz tam nebiju apmeklējis ārstus un tikai tad, pēkšņi pieslēgts sistēmai, uzzināju, kas ir holesterīns. Tādi mēs, veči, esam! Man kā mašīnai salika iekšā asinsvadu paplašinātājus un strikti pateica - tev jāaizmirst sava profesija! Bet teātri spēlēt, ai, kā gribējās, un drīz jau es atkal skrēju, un atkal pāris reižu nokļuvu slimnīcā. Tur tagad daudz jauno cilvēku, trīsdesmit un četrdesmit gadus vecā paaudze. Stresi, darbs, kredīti, izdzīvošana, un vienā dienā veselība pagalam!
Laikam vienīgais pluss ir tas, ka tu nesmēķē.
Tā gan! Pirms divdesmit gadiem pēkšņi atmetu pīpēšanu. Līgo vakarā noķēru sevi pie domas, ka pirkstos nav cigaretes. Bez plāksteriem, pārdzīvojumiem, mocīšanās un psihoterapeitiem tiku galā. Ar alkoholu tāpat. Nu jau ilgāku laiku neesmu dzēris un ievēroju, ka daudzi mani paziņas arī vairs alkoholu nelieto. Varbūt tāpēc, ka pie mums tīru konjaku vai šņabi ir pat grūti nopirkt, visur krutka, bet varbūt tāpēc, ka astrologi cītīgi sola pasaules gala tuvošanos? (Aktieris smej.)
Tev droši vien debesu spēki palīdz tikt galā ar visām nebūšanām.
Kādā dzīves posmā pēkšņi nebija ne televīzijas pārraižu, ne darba uz skatuves, nekā. Kas večiem paliek? Tak jau alkohols! Taču man draugi teica: palūdz Dieviņam, lai viņš palīdz tikt vaļā no sērgas, kas var ievest mani postā, un iedod man darbiņu. Lūdzos, bet nepalūdzu, cik tieši daudz man vajag iedot, un Dievs man sabēra tik daudz darba! Taču ar visu tieku galā.
Tu esot viens no labākajiem Latvijas golferiem amatieriem. Pa kuru laiku sporto?
Uz golfa laukumu mani aizvilka labākais draugs ginekologs Voldemārs Lejiņš. Sākumā es arī domāju, ka golfs tāda bumbiņas sišana vien ir. Nekā! Tikko esi pirmo bumbiņu ieripinājis bedrītē, ar tevi ir cauri! Es jau devīto sezonu spēlēju visos Latvijas golfa laukumos. Piedalījos amatieru sacensībās. Kas ir golfs? Izskatās, ka tas ir viegli, bet, lai spēlētu, vajag spēku un lunkanumu. Četras stundas pavadi svaigā gaisā. Kopā ar foršiem kompanjoniem tu nokājo vismaz deviņus kilometrus pa laukumu! Golfā kā uz delnas parādās tavs raksturs un tavs tizlums. Tas ir milzīgs azarts un pozitīvas emocijas.
Ziemā joprojām golfu nomaini ar slēpošanu?
O, jā! Latvijā pa visiem kalniem - Rāmkālns, Riekstu kalns, Sigulda - esmu izslēpojies, bet vismaz reizi gadā dodos uz Alpiem - man patīk Austrijas, Itālijas un Šveices trases. Es neesmu šļūkātājs, man patīk maukt no kalna, bet ne jau pa melnajām trasēm.
Vai vismaz tagad esi sācis arī veselīgi ēst?
Putras no rīta joprojām neēdu. Es, var teikt, esmu plēsējs. Tēvs strādāja gaļas kombinātā un pieradināja mūs pie gaļas ēdieniem. Tagad labprāt ēdu arī zivis, turklāt paša ķertas un sagatavotas. Reizi gadā braucu uz Norvēģiju, kur upēs un ezeros ķeru mencas, saidas un citas zivis, tad pats sagatavoju filejas, kādus 20-30 kilogramus noglabāju ledusskapī. Pietiek ilgam laikam.
Pirms pāris gadiem jūsmoji par ceļojumu uz Bali salu. Vai joprojām abi ar sievu Dagniju apceļojat pasauli?
Par nopelnīto es neceļu māju, nepērku biezas mašīnas. Izčekojam lētās aviobiļetes, ņemam katrs savu somiņu un - aidā! Galapunktā ceļā dodamies kājām. Gan cilvēkus redzam, gan pasakainus dabasskatus. Iznāk trīs reizes lētāk nekā ar tūrisma grupām braukājot. Bali, Singapūra, Taizeme. Gar okeāna malu kājām un - tik uz priekšu!