Sistemātiskākai un viengabalainākai būtu jākļūst arī visai karjeras izglītībai Latvijas skolās kopumā, tāpēc patlaban notiek intensīvas diskusijas, kā to uzlabot, turklāt uzlabojumus nākamgad būs iespēja ieviest ES projekta un finansējuma ietvaros.
Meklējumu vecums
Karjeras nedēļa 2015, ko rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām un izglītības pārvaldēm, šonedēļ norisināsies Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Alūksnē u. c. Nedēļas ietvaros jaunieši aicināti uz visdažādākajiem pasākumiem, par kuriem sīkāk var uzzināt www.viaa.gov.lv/karjeras_nedela - būs tikšanās ar dažādu profesiju pārstāvjiem, uzņēmumu apmeklēšana, karjeras konsultācijas, radošās darbnīcas, konkursi u. c. Tomēr galvenokārt Karjeras nedēļa vēlas jauniešiem parādīt veidus un ceļus, kā arī ikdienā var izzināt gan profesiju spektru, gan pašiem savas intereses, spējas, vēlmes.
Abām šīm pusēm karjeras izglītībā jābūt līdzsvarā, uzsver VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta vecākā eksperte Nora Kalēja. «Tev jāsaprot, ko tu gribi izvēlēties, un arī - no kā vari izvēlēties,» viņa saka un piebilst, ka sevis iepazīšana turklāt nenotiek vienā dienā vai ar vienu testu, bet darba pasauli nav iespējams iepazīt, tikai lasot profesiju aprakstus. Skolēni visos laikos pusaudža vecumā iet cauri dzīves posmam, kad raksturīgi sevis meklējumi, savukārt tas, kas, salīdzinot ar 10-20 gadu pagātni, šodien ir mainījies, ir ap jaunieti esošā situācija, N. Kalēja skaidro. Šodien darba tirgus transformējas strauji un nemitīgi, parādās jaunas profesijas, citas izzūd, rodas jauni strādāšanas režīmi, nav iespējams kaut ko prognozēt ilgtermiņā, un tas rada apjukumu un stresu gan skolēnos, gan viņu vecākos. «Informācijas par karjeras iespējām ir ļoti daudz, bet jauniešiem trūkst prasmju atrast tajā vajadzīgo un izanalizēt,» saka eksperte.
Ekskursija ķeksītim
Lai gan karjeras izglītībā iesaistīti arī skolēnu vecāki, darba devēji un pašvaldības, lielākais svars tās nodrošināšanā gulstas uz skolu pleciem. Vaicāta, cik kvalitatīvi ir skolu īstenotie karjeras izglītības pasākumi (piemēram, ekskursijas uz uzņēmumiem), N. Kalēja komentē, ka diemžēl visai izplatīta ir situācija, kad viss notiek vairāk «ķeksītim» - skolai izdodas atrast uzņēmumu, naudu autobusam, tad visa klase laimīgi aizbrauc, teiksim, uz konfekšu fabriku, apskatās, paēd konfektes, atbrauc atpakaļ… un viss. Taču karjeras izglītības darbs ir tas, kas notiek pirms ekskursijas un pēc tās, pārrunājot ar jauniešiem gan to, ko viņi uzņēmumā redzēs un kas tajā būtu jānoskaidro, gan to, ko viņi pēc tam par attiecīgo jomu vai profesiju sapratuši un kā to attiecina uz sevi. «No viena pasākuma var izspiest ļoti daudz. Šeit skolām vajadzētu vairāk atbalsta - piemēram, vadlīnijas, metodikas, ieteikumus, kā to labāk darīt,» saka N. Kalēja un piebilst - pat ja skolai trūkst resursu, lai brauktu ekskursijā uz uzņēmumu, vienmēr var lūgt vecākiem vai skolas absolventiem, lai tie atnāk un pastāsta par savu karjeru, profesiju, veiksmēm, «aplauzieniem».
Kopumā viena no karjeras izglītības problēmām Latvijā ir fragmentārisms - dzīvošana «no projekta uz projektu», bet bez vienotas sistēmas. «Skolai ir jābūt savai karjeras izglītības programmai: kad, kāpēc un ar kādu mērķi kaut ko darīsim katrā klašu grupā, pēc tam attiecīgi piemeklējot aktivitāšu iespējas. Patlaban tas bieži notiek no otras puses - ņemam pretī visus, kas vien paši piesakās nākt uz skolu, vai braucam uz visiem uzņēmumiem, kas gatavi mūs uzņemt,» skaidro eksperte. Viņasprāt, skolēniem arī jāmāca piefiksēt savas atziņas pēc katras šādas aktivitātes, lai sevis un darba pasaules analīze ikreiz nav jāsāk no nulles.
Trūkstošie konsultanti
Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijas stiprā puse ir skaidrais definējums likumdošanā - kas ir karjera, karjeras izglītība un tās atbalsts, ka skolām tas ir jānodrošina utt., stāsta N. Kalēja. Ir arī uzlaboti skolu akreditācijas vērtēšanas kritēriji tieši saistībā ar karjeras izglītību - tagad tajos daudz konkrētāk pateikts, kam šajā jomā skolā ir jābūt. «Tas ir viens no pamudinājumiem no malas, kas skolai liek saņemties,» saka N. Kalēja.
Savukārt pie karjeras izglītības sistēmas trūkumiem pieskaitāms tas, ka Latvijas skolās strādā tikai 86 pedagogi karjeras konsultanti (81 skolā), un lielākajai daļai tā nav pat pusslodze. Tas ir gan trūkstošu speciālistu, gan finanšu jautājums. «Ja skolā nav viena cilvēka, kas ir atbildīgs par karjeras izglītības procesu un tiešām ir šajā ziņā kompetents, bet ir tikai kāds, kam ir uzdots kaut ko tādu darīt, viņš ir šausmās un apmierinās tikai ar plakātu un bukletu izlikšanu skolā,» N. Kalēja teic. Viņa norāda, ka pedagogiem trūkst arī vadlīniju, sevišķi pamatskolā, kādā veidā karjeras izglītību integrēt jau esošajos mācību priekšmetos, par ko tiek runāts kā par optimālo pieeju. «Tas ir par to, kā attiecīgajā priekšmetā mācītais var noderēt dažādās profesijās. Tas motivē jaunieti mācīties, jo viņš saredz jēgu. Pārrautība starp skolu un dzīvi, man šķiet, ir tā, kas mūs bremzē. Liekas - beigšu skolu, un tad sāksies. Bet ir sācies jau tagad, tu jau tagad dzīvo!»
Tāpat vairāk jādomā arī par to, kā izvērtēt, vai pedagogu pūliņi karjeras izglītībā jaunietim kaut ko tiešām dod. Kā labu piemēru N. Kalēja min Rojas vidusskolu, kur karjeras konsultante Inta Plāte izlaiduma klasēm gada garumā liek veikt izpētes projektu par noskatīto profesionālo jomu. Rezultātā vairs nav jauniešu, kas, beidzot skolu, nezina, kur likties. «Viņi saprot, ko darīs tālāk, var izstrādāt rīcības plānu un vajadzības gadījumā būs spējīgi to arī mainīt - vārdu sakot, ir apguvuši karjeras vadības prasmes,» N. Kalēja rezumē.
Lai nepazūd pats jaunietis
Lai karjeras izglītību Latvijā uzlabotu, top apjomīgs projekts par ES līdzekļiem. Patlaban aktīvi tiek spriests par to, kas tajā un arī karjeras izglītības sistēmā būtu jāiekļauj, un iesaistītās puses viedokļos dalījās arī VIAA nesen rīkotā konferencē Rīgā.
Liela nozīme karjeras izglītībā ir darba devējiem, kas skolēniem var iedot visadekvātāko priekšstatu par nozaru un profesiju ikdienu, tomēr, kā norāda N. Kalēja, uzņēmumu atsaucība varētu būt liekāka - piemēram, piedāvājot skolēniem vairāk vasaras darbu, kurā iepazīt attiecīgo jomu. Tiesa, aktivitāšu īstenošanai darba devējiem ir tiesības pretendēt uz zināmu finansiālu atbalstu. VIAA konferencē uz to norādīja arī Ieva Bečere no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas. «Mēs arī vēlētos strādāt ne tikai ar karjeras konsultantiem, bet arī ar priekšmetu skolotājiem - kā tas, ko viņi māca, izmantojams poligrāfiķu darbā,» viņa piebilda.
Ruta Porniece no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības uzsvēra, ka karjeras izglītības atbalstam jābūt orientētam uz darba tirgu, turklāt jau kopš pamatskolas jauniešos jāieliek pamatizpratne par darba tiesībām un aizsardzību. Savukārt gan N. Kalēja, gan Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa akcentē - lai arī darba devēji vēlas, lai jaunieši tiktu orientēti tieši uz viņu nozari, kurā nepieciešami speciālisti, karjeras izglītībā nedrīkst aizmirst un ignorēt arī pašu jauniešu individuālās intereses, vēlmes un spējas. «Galvenais ir sagatavot jauniešus, lai viņi spēj realizēt savu maksimālo potenciālu, plus arī mācīties, attīstīties visas dzīves garumā,» saka L. Lejiņa.