Arī to var uztvert kā mēģinājumu noņemt šķēršļus sadarbībai ar latviskajām partijām. Tagad Saskaņa kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju (LSP) veido apvienību Saskaņas centrs (SC).
Tomēr bez minētā, kā arī balsojuma referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu ir vēl kāds iemesls, kas labējos politiķus varētu atturēt no sadarbības ar Saskaņu, - Latvijas Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa ir vienojusies par sadarbību ar Viskrievijas politisko partiju Vienotā Krievija. Vienošanos 2009. gada 21. novembrī parakstījis J. Urbanovičs un Krievijā valdošās partijas Vienotā Krievija vārdā viņa kolēģis Boriss Grizlovs. Šis līgums ir spēkā, un tāds nav vienīgais. J. Urbanovičs atklāj, ka līdzīga vienošanās par sadarbību ir arī ar Ķīnas kompartiju.
Stratēģiskie partneri citur
Vienošanās ar partiju Vienotā Krievija paredz informācijas apmaiņu aktuālos jautājumos par situāciju Latvijā un Krievijā, pieredzes apmaiņu dažādās jomās, «kas izraisa abpusēju interesi». Tostarp minēta partiju līdzdalība izpildvaras un likumdošanas institūcijās. Politiskie spēki vienojušies rīkot delegāciju apmaiņu, ekspertu tikšanos, attīstīt abpusējos kontaktus. Kad Diena šo dokumentu parādīja ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (RP), viņu uzmanīgu darīja tā ievadā ierakstītais, ka abas puses vienojas, «vadoties no kursa uz vienlīdzīgu partnerību un Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas stratēģisku sadarbību». Ārlietu ministrs uzsvēra, ka «Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, kura stratēģiskos partnerus redz eiroatlantiskajā telpā».
Saskaņas līderis J. Urbanovičs nevarēja paskaidrot, ko nozīmē šis ieraksts. Viņš apzinoties, ka iekšpolitiski vienošanās partijai nav izdevīga, taču «tā ir ekonomiski izdevīga Latvijai». Pateicoties kontaktiem ar Krievijas kolēģiem, izdevies palīdzēt Latvijas uzņēmējiem, piesaistīt Rīgai un arī Rēzeknei tūristus, «jo esam tikuši pie lielo pilsētu gubernatoriem». No J. Urbanoviča sacītā noprotams, ka sadarbības piedāvājumu izteikusi Krievijas puse, jo Saskaņa ir partija, par kuru Latvijā balso krievvalodīgie. «Ja mēs nebūtu piekrituši, tā būtu nepatīkamas attieksmes demonstrēšana, bet līgums nav izmantots, lai mūs ietekmētu,» apgalvoja J. Urbanovičs.
Prioritāte - EP vēlēšanas
Saskaņa pieteikusi sevi kā sociāldemokrātisku spēku, bet netiek uztverta kā piederīga šai ideoloģijai. Nostiprināties sociāldemokrātiskajā nišā tā cer, iegūstot pārstāvniecību Eiropas Parlamenta (EP) sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā. Tāpēc nākamā gada EP vēlēšanas tai būšot daudz būtiskākas nekā citām partijām. Uz EP startēt atsevišķi no eiroparlamentārieša A. Rubika vadītās LSP nolemts tāpēc, ka A. Rubiks pārstāv citu ideoloģiju un darbojas Apvienotajā kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso spēku konfederālajā grupā. A. Rubiks iepriekš aģentūrai LETA sacījis, ka Saskaņa «no manis tik viegli vaļā netiks». Viņa dēls Saeimas deputāts Artūrs Rubiks līdz LSP kongresam, kas notiks 16. novembrī, no komentāriem vēlējās atturēties. Ne viņš, ne brālis Raimonds Rubiks uz EP nekandidēšot. Uz Dienas vaicāto par ieguvumiem no partneru līguma ar partiju Vienotā Krievija Artūrs Rubiks atbildēja, atzīstot, ka tādus nav pamanījis. Atšķirībā no kolēģiem, kuri viesojušies Krievijā, viņš tur neesot bijis vairāk nekā 20 gadu, lai gan kaimiņzemē dzīvo labs viņa draugs.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pieļauj, ka uzņēmēji paši Krievijā «var atrast sev nišu ātrāk nekā, ejot caur politiķiem», un šie kontakti nav devuši taustāmus rezultātus. Līgums var kļūt par ieganstu, lai nesadarbotos ar Saskaņu, bet daudz ko noteikšot politiskā situācija. Vienošanās ar Krievijā valdošo partiju varētu būt šķērslis sadarbībai ar tagadējās koalīcijas partijām, bet tiklab citiem politiskajiem spēkiem tā var nebūt traucēklis, pieļauj Dz. Zaķis.
J. Urbanovičs nav atmetis domu meklēt sabiedrotos latvisko partiju vidū, bet no politiķa izteikumiem nekļuva skaidrs, kas tie varētu būt. Viņaprāt, «ne Einars Repše, ne Inguna Sudraba nebūs tie, kas piesaistīs protesta balsis». E. Repšes veidotā partija, kas top uz biedrības Latvijas attīstībai bāzes, tiek uzlūkota kā Saskaņas sabiedrotais. To kādā sarunā ar Latvijas Universitātes studentiem minēja arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Viņaprāt, atkārtojot Saeimas vēlēšanās Rīgas domes modeli, kur SC ir kopā ar Gods kalpot Rīgai!, Latvija varot atkrist atpakaļ politiskās vides attīstībā. Par taktiku Saeimas vēlēšanās J. Urbanovičs vēl nerunā, uzsverot, ka ir doma «gadu salauzt uz pusēm» un par startu uz Saeimu sākt domāt tikai pēc EP vēlēšanām, ko SC atšķirībā no citiem varot atļauties.