KM padotībā šā gada sākumā bija 17 valsts aģentūras, no tām 12 - muzeji. Nākamajā gadā plānots valsts aģentūras statusu saglabāt astoņiem - Rakstniecības muzejam un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvei, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, Memoriālo muzeju apvienībai, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Turaidas muzejrezervātam, Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas, Rundāles pils un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Muzeji, kuru statuss tiks saglabāts, tomēr atšķirsies no šodien eksistējošajiem - vairumam kā filiāles tiks pievienoti šobrīd autonomi muzeji. Arī Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja reorganizācija notiks atšķirīgi no tā, kā ziņots iepriekš.
Apvienojot Raiņa un Aspazijas muzejā līdzšinējās RTMM filiāles (Raiņa muzejus Tadenava un Jasmuiža, Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Majoros, māju Rīgā), tiks veidota jauna Memoriālo muzeju apvienība. Tajā tiks iekļautas arī līdzšinējās Rakstniecīcas, teātra un mūzikas muzeja filiāles - Jāņa Akuratera, K.Barona, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeji, kā arī Ojāra Vācieša un Andreja Upīša memoriālie muzeji. Reorganizācijas darbus plānots pabeigt līdz 1.oktobrim. Līdz šim datumam uz pašreizējās RTMM Krājuma nodaļas bāzes plānots izveidot Rakstniecības muzeju un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvi, kas darbosies valsts aģentūras statusā. RTMM mūzikas nodaļa tomēr netiks pievienota Latvijas Kultūras muzejam Dauderi, kā tika ziņots iepriekš, bet gan iekļauta E.Smiļģa Teātra muzeja sastāvā, izveidojot Teātra un mūzikas muzeju, ko pārņems Latvijas Kultūras akadēmija. Savukārt Latvijas kultūras muzeju Dauderi pārņems Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Lielākās pārmaiņas gaida mākslas muzejus. Kaut arī KM noliedz, ka pārmaiņu mērķis ir izveidot mākslas muzeju apvienību, kas līdzinās padomju laikā īslaicīgi eksistējošai (ideju pavasarī kritizēja muzeju pārstāvji), muzeji tomēr tiks apvienoti. LNMM tiks pievienots Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs un Ārzemju mākslas muzejs. Abi pievienotie muzeji turpinās strādāt līdzšinējās telpās, apvienošana iecerēta formāli administratīva.
Neskaidra ir Latvijas Neredzīgo bibliotēkas un Rīgas Kuģniecības un vēstures muzeja nākotne - KM šobrīd risinot sarunas ar Rīgas pilsētu par iespēju abas aģentūras nodot pašvaldībai. Ja vienošanās netiks panākta, visticamāk, aģentūras tiks pārveidotas par budžeta iestādēm.
KM struktūrvienības statusā plānots pārveidot Nacionālo kino centru, kura pakļautībā esošo Kino muzeju iekļaus Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Savukārt Nemateriālā kultūras mantojuma aģentūru un Kultūras informācijas sistēmas plānots pārveidot par budžeta iestādēm.