Rīga tiks sadalīta trijās atkritumu apsaimniekošanas zonās - izpilddirekciju robežās -, un katrā no tām darbosies viens uzņēmums. Iespējams arī, ka viens atkritumu apsaimniekotājs iegūs tiesības darboties vairākās zonās. Turpmāk Rīgā būs šādas zonas: Centra rajona un Latgales priekšpilsētas, Kurzemes rajona un Zemgales priekšpilsētas, kā arī Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona administratīvā teritorija. Arī Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz, ka turpmāk atkritumu apsaimniekošana būs jāuztic uzņēmumam, kas uzvarējis konkursā konkrētajā zonā, un to nevarēs brīvi izvēlēties.
Taču, iespējams, konkursa rezultātā, ņemot vērā sīvo konkurenci, šis pakalpojums iedzīvotājiem kļūs lētāks, pieļauj uzņēmuma L&T direktors Reinis Ceplis, piebilstot, ka ilgtermiņā cenas tomēr celsies. Līdzīgās domās ir arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (LZP). Savukārt SIA Ragn Sells valdes locekle Diāna Afoņina prognozē, ka, visticamāk, pakalpojuma cenas nepieaugs. Domes deputāts Valdis Gavars (Vienotība) gan sēdē norādīja, ka noteikumi paredz izvest atkritumus vismaz divreiz mēnesī, un tas nozīmē, ka pakalpojums rīdziniekiem, kuriem līdz šim tos izveda tikai vienreiz, kļūs uz pusi dārgāks.
Esošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu L&T un Ragn Sells pārstāvji uzskata, ka labāk būtu galvaspilsētu dalīt sīkāk, kas veicinātu lielāku konkurenci, savukārt A. Kļaviņš ir pārliecināts, ka tas sadārdzinātu šo pakalpojumu. Domes sēdē deputāts Uģis Rotbergs (Vienotība) arī norādīja, ka dalījums trijās zonās «nevar nodrošināt konkurenci, nevar nospiest cenas uz leju» un, ja kas notiek ar apsaimniekotāju, tas ietekmētu vismaz trešdaļu pilsētas, tāpēc viņš aicināja balsot pret šiem noteikumiem un turpināt to izstrādi. Tāpat L&T un Ragn Sells pārstāvji pārmet, ka šo noteikumu izstrādes procesā netika diskutēts ar nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā darbojas arī Eco Baltia vide un Vides pakalpojumu grupa. A. Kļaviņš iebilst, ka šos noteikumus mēģina pieņemt jau vairākus gadus un iepriekš diskusijas ar uzņēmumiem ir bijušas. Diena jau rakstīja, ka saskaņā ar šiem noteikumiem no 2018. gada Rīgai piederēs vienota dizaina atkritumu konteineri. Tad, mainot apsaimniekotāju, nebūs jāiegādājas jauni, kā arī tiks nodrošināts to pietiekams skaits atkritumu šķirošanai, norāda A. Kļaviņš. Deputāti gan izteica bažas par šī nodoma īstenošanas izmaksām. Domes pieņemtie noteikumi vēl jāizvērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. R. Ceplis sola sazināties ar to, ja konstatēs, ka noteikumi neatbilst «loģikai vai likumdošanai».