Ģimenes svētki

klasē. Meitiņa par skolu runā jau vismaz divus gadus, jo vecākā māsa Anete pavasarī beidza 7.klasi. Mājās, stundas gatavojot, Ailita allaž atradās viņai līdzās. Iekārtojusies blakus māsai, viņa dažreiz palūdza papīra lapu, paņēma krāsas vai kādu rakstāmo. Jānis smej mums privātskolotāji nav vajadzīgi. Vadot laiku kopā ar māsu, Ailita gluži nemanāmi iemācījās rakstīt, lasīt, viņai patīk zīmēt un izkrāsot kontūras. Kādu dienu Eva izdzirda, ka abas sarunājas angļu valodā! Nu, labi, kāda saruna, vien pāris vienkāršu nepaplašinātu teikumu, bet Evai acīs asaras - spārnoja cerība, ka Ailitai skola nesagādās grūtības. Tagad 1.septembris jau pie sliekšņa, un ģimenes sanāksmē tika spriests, kā visi kopīgi nosvinēs jaunā mācību gada sākumu. Abas meitenes izteica savas vēlmes - aizbraukt uz jūru, apmeklēt zooloģisko dārzu vai cirku, pavizināties ar karuseļiem, pusdienot _Makdonaldā_, katrai nopirkt kādu skaistu rotas lietu. Ailita vēl ļoti sacerējās par pundurtrusi. Lai nebūtu strīdu un apvainošanās, vecāki ieteica meitenēm savus vēlējumus uzrakstīt uz papīra lapiņām, un tad lozēt. Eva atviegloti nopūšas: «Par laimi, neizvilkta palika lapiņa par kāda mājdzīvnieka iegādi, mums pietiek ar abiem jau esošajiem.» Galu galā izlozes rezultāti apmierināja visus - pirmajā skolas dienā ģimene dosies uz jūru, bet, ja līs lietus, aizies uz labu filmu. Pēc tam paēdīs Č_ilī picā_ pusdienas. Jānis Evai neatklāja, ka meitenes nolēmušas par ietaupīto kabatas naudiņu mātei nopirkt skaistu asteru pušķi. Pats viņš cer no abām meitām saņemt saldas bučas uz vaiga. Vakarā, vēl ilgi nespējot aizmigt, Jānis un Eva atcerējās laiku, kad dzima meitenes, kad abi mācījās būt par vecākiem un par visu vairāk baidījās, ka, gadiem ejot, zaudēs «nabas saiti» ar meitām. Toreiz viņi sprieda, ka ģimenei jābūt kopā pēc iespējas biežāk un vienmēr jābūt svētku sajūtai, kad svētki pienāk. 1.septembris noteikti ir ģimenes svētku diena.