Dziedātāja Kristīne Opolais, kura īsā laikā paspējusi iekarot operu skatuves Eiropā un šoruden debitēs Metropolitēna operā, koncertā ar LNSO dziedās Tatjanas vēstules skatu no P. Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins un soprāna solo G. Mālera Ceturtās simfonijas finālā. Savukārt V. A. Mocarta smalki galantajā Dubultkoncertā (K. 299) flautai, arfai un orķestrim gaidāma Ditas Krenbergas un Patrīcijas Karčāni saspēle. «Tā bija mana izvēle, jo dīvainā kārtā nekad to nebiju atskaņojusi atšķirībā no abiem pārējiem Mocarta flautas koncertiem, kurus esmu daudz spēlējusi,» stāsta D. Krenberga. Mocarts šo skaņdarbu komponējis 1778. gadā Parīzē, kur pasniedza stundas jaunai arfistei. Viņas tēvs, bijušais Francijas sūtnis Anglijā bijis ļoti labs flautists - un tapis opuss viņam un meitai. Arfistei P. Karčāni, kura jau ilgāk nekā gadu ir LNSO mūziķe, dīvas statuss netraucēs muzicēt arī orķestrī, jo ļoti gribējies spēlēt Gustavu Māleru.
«Šī simfonija ir īpaša, Māleram netipiska, bez viņam tipiskā vēriena. Ne velti pēc pirmatskaņojuma kritiķi rakstīja: maza, caurspīdīga un jutekliska simfonija,» saka K. Opolais, kura jūtas pagodināta dziedāt Mālera 4. simfonijā komponista 150. jubilejas gadā. «Taču tā nav simfonija sievietei. Soprāna partiju dzied puika, un tā ir pirmsnāves ilūzija: viņš atrodas paradīzē, redz bagāti uzklātus galdus un dzied par brīnišķīgajiem augļiem, par to, ka galdi teju lūst no bagātības un jaunavas dejo,» stāsta dziedātāja. Savukārt Tatjana operā Jevgeņijs Oņegins ir viena no viņas iemīļotākajām lomām. «Vēstules skats būs labs atgādinājums, ka šī opera eksistē un nākamsezon LNO taps jauniestudējums Andreja Žagara režijā. Tas sola Tatjanas tēlā jaunas, neierastākas krāsas,» piebilst K. Opolais, kurai šī bija viena no pirmajām skatuves lomām.
Jau maija vidū dziedātāja dosies uz Franciju gatavoties debijai Ēksanprovansas festivālā - donnas Elvīras lomā Mocarta Dona Žuana jauniestudējumā, ko veido režisors Dmitrijs Čerņakovs. Nākamā sezona sāksies ar debiju Ņujorkā Mizetes lomā Pučīni operā Bohēma, ziemā viņa atveidos Nedu Milānas La Scala jauniestudējumā - R. Leonkavallo operā Pajaci, ko diriģēs Daniels Hardings. Speciāli viņas balsij un La Scala top arī Lukas Frančeskoni opera par Bīstamo sakaru sižetu.
Mītisko stāstu par burvi, kura vīriešus aizvilina uz salas, apburtā mežā un dārzā, operās vērtuši daudzi komponisti: Hendelis, Gluks, Haidns, Dvoržāks. Rosīni Armīdas titullomā ir Renē Fleminga, kuras partneri izrādē ir seši tenori. Jauniestudējuma režisore ir Mērija Cimmermane, kura operu raksturo kā «apslēpto dārgumu» un jūsmo par tās episko burvību un rosinošo vizuālo dabu - tvertu ne tikai scenogrāfijā un kostīmos, bet arī dāsnos baletskatos. Līdzās Renē Flemingai dzirdēsim Lorensu Braunliju (Elīnas Garančas princis operā Pelnrušķīte, kas pērn tika uzvesta Ņujorkā).