Skandālu ir izsaukusi Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības prognoze, ka veikalos varētu būt gaidāms piena cenu kāpums par 8%.
Cita nevalstiska organizācija - Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija - jau izteikusi aizdomas, ka šādi piensaimnieku paziņojumi varot liecināt, ka to vidū ir kartelis jeb nelikumīga vienošanās par cenām.
Parasti cilvēki, to klausoties, pauž dabiskas bažas, vai tik tā saucamie godīgie eiro ieviesēji, lai cenas neceltos pēc 2014. gada 1. janvāra, cits pēc cita nesaceļ cenas jau tagad.
Taisnības labad jāsaka - nemaz nav brīnums, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītāja Jāņa Šolka izteikumi ir izsaukuši tieši šādu reakciju.
Šolka kungs apgalvo, ka veikala uzcenojums veido līdz pat 45% no piena cenas veikalā. Viņš norāda, ka pašreizējo augsto cenu nosaka lielveikalu ķēžu diktāts, kas nosmeļ krējumu.
Vēl vairāk - Šolka publiski teiktajā ir nolasāmas aizdomas, ka pārtikas ķēdes varētu izmantot dažādu uzcenojuma politiku pret Latvijas ražotāju un, teiksim, Lietuvas ražotāju precēm.
Visi zina, ka latviešiem nepieder lielveikalu tīkls, kas darbotos Lietuvā. Lietuviešiem gan pieder lielveikalu tīkls, kas aizņem nozīmīgu Latvijas tirgus daļu, kurā, pats par sevi saprotams, tieši lietuviešu pārtikas preces ir sastopamas daudz lielākā klāstā nekā Latvijas ražojumi.
Būsiet ievērojuši, ka lietuviešu lielveikalu tīkla atlaižu kartes kalpo par atlaižu kartēm degvielas uzpildes staciju tīklā, kas gan nepieder lietuviešiem, tomēr Baltijas tirgum degvielu ražo Lietuvas rūpnīcā, ko lietuvieši uzskata par savu. Un šajā ziņā lietuvieši ir malači - viņiem ir citas prioritātes un cits domāšanas veids nekā mums, godīgajiem eiro ieviesējiem.