Traģēdiju pietiek
Bīstamā augstceltne Rīgā, Hipokrāta ielā, ir gandrīz vai slavena. Jaunieši uz ēkas jumta pat rīko ballītes, neskatoties uz to, ka nokļūšana un atrašanās uz ēkas jumta ir bīstama. Aprīļa beigās, krītot no jumta, te dzīvību zaudēja 20 gadu vecs jaunietis. Rīgas domes (RD) Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs Dienai skaidro, ka jau pirms tam vairākas reizes departaments vērsies pie objekta īpašniekiem, lai ēku sakārto. Viņi divus gadus aizbildinājušies, ka tiek meklēti investori un īpašumu plānots iekonservēt. Tas gan nav devis rezultātu, un jaunieši tāpat atraduši veidu, kā ēkā iekļūt. Pēc traģēdijas ap to apjozts pagaidu žogs un norīkota apsardze, bet RD atbildīgā komisija ēkai piemērojusi paaugstinātu nodokļa likmi - 73 000 eiro.
Taču šai traģēdijai diemžēl seko nākamā. Pirms pāris dienām pamestā ēkā Vecmīlgrāvja 5. līnijā iekļuvuši bērni un nopietnas traumas, iekrītot komunikāciju šahtā, guvusi kāda meitene. Arī te ar īpašniekiem vairākkārt runāts par ēkas konservāciju. Pirms diviem mēnešiem departaments arī devies apsekojumā, konstatējot, ka pirmā un otrā stāva līmenī ēkā iekļūt nevar, vaļēji logi bijuši augstāk. Arī pēc negadījumā nav atrasta iespēja, kā bērni ēkā iekļuva, taču maija vidū tagad lems par iespēju arī šim īpašumam piemērot paaugstinātu nodokļa likmi.
Statistiku par to, cik bieži bērni un jaunieši gūst traumas pamestās ēkās, Valsts policijā Dienai nevarēja sniegt, bet pēdējo dienu ziņās lasāms arī par gadījumu Daugavpilī, kur 14 gadu vecs zēns izkritis pa kādas pamestas ēkas augšstāva logu. Rīgas pašvaldības policijā zina stāstīt, ka bērnus un jauniešus pamestas ēkas piesaista, ik pa laikam īpašniekiem piemēroti arī sodi.
Nav efektīvi
Tieši paaugstinātā nodokļu likme un administratīvie sodi ir pašvaldības galvenie ieroči pret privātīpašniekiem, kuri savas ēkas nesakopj. Departaments var pieņemt lēmumus par piespiedu sakārtošanu, un, ja īpašnieks to nedara, pašvaldība var īstenot to pati. Taču diez vai par nodokļu maksātāju naudu būtu vajadzējis konservēt, piemēram, augstceltni Hipokrāta ielā. Tas būtu izmaksājis dārgi un, lai gan līdzekļus pēc tam var piedzīt, būtu ilgs process. «Mums vajadzētu darīt visu, lai piespiestu to darīt īpašniekam,» min O. Burovs.
Pašvaldība rīkoties gan ir gatava attiecībā uz vienu no graustiem Dzirnavu ielā. Tur ir ēka ar atvērtiem logiem un brīvu piekļuvi, tā rezultātā tur apgrozās arī bezpajumtnieki un narkomāni. Tajā pašā laikā blakus ir Latvijas Universitāte un divas skolas. Pati ēka pieder Japānas pilsonim, un, neskatoties uz piemērotajiem sodiem un paaugstinātiem nodokļiem, situācija nemainās. Tagad plāns ir rosināt ēku nojaukt par pašvaldības līdzekļiem. Par to lemšot maija vidū. «Tajā pašā laikā vajadzētu saprast, ka pašvaldība nevar pie katras mājas pielikt sargu. Tā ir katra īpašnieka atbildība, protams. Arī jauniešiem vajadzētu apzināties sekas,» atzīmē O. Burovs.
Privātpersonu īpašumi gan nav vienīgā nelaime, problēmas ir arī ar valstij piederošajām ēkām. Kā, piemēru, viņš min valsts īpašumu Flotes ielā - vaļā ir gan logi, gan durvis. Pagājušajā svētdienā viņš arī novērojis, ka ēkas apkārtnē uzturas bērni un jaunieši. Atbilde gan no valsts puses vienmēr skanot, ka tai šim mērķim naudas nav. Rezultātā ir virkne īpašumu ar paaugstinātu nodokļu likmi.
Jautājot par problēmas risinājumu Valsts nekustamajiem īpašumiem, tā pārstāvis Arnis Blodons uzreiz Dienai jautā, vai mums ir pieejama statistika par negadījumiem viņu īpašumos. Dienai šādas statistikas nav, bet ir O. Burova apgalvojumi par nesakoptām ēkām. Uz to A. Blodons atbild, ka visām ēkām, kuras ir atzītas par bīstamām, apkārt uzlikti nožogojumi, brīdinoši plakāti un pirmā stāva līmenī logi aiztaisīti, dažviet ir arī signalizācija un apsardze. Viņš gan piebilst, ka pilnībā pasargāt nevar nevienu īpašumu un nav garantijas, ka tur neviens netiks iekšā, taču situācija atbilstot Ministru kabineta noteikumiem.
Reģionos nav citādi
Negadījums Daugavpilī licis situāciju izvērtēt arī tur, bet, kā Dienai atzīmē Daugavpils būvvaldes vadītājs Valērijs Ļaksa, šāda problēma ir visā Latvijā. Pamatā tā ir ilgstoša cīņa ar privātīpašniekiem. Konkrētajā gadījumā ēkai mainījušies īpašnieki, un diemžēl arī patlaban tur var tikt bērni, lai gan kaut kāda rosība sākusies.
Paaugstinātais nodoklis Daugavpilī piemērots aptuveni 20 ēkām, un daļā gadījumu īpašniekam jau ir vienalga. Par situācijas bīstamību aizdomājas vien tad, kad ir notikusi nelaime.