Policija arestēja astoņus cilvēkus pēc tam, kad naktī uz trešdienu Stokholmas rietumos un dienvidos jaunieši ar akmeņiem un pudelēm, kas pildītas ar degmaisījumu, apmētāja policistus un ugunsdzēsējus. Aizdedzinātas arī aptuveni 30 automašīnas.
Jākobsberjas priekšpilsētā huligāni uzbrukuši policijas iecirknim, apmētājot to ar akmeņiem. Izdemolēts arī vietējais supermārkets. «Es baidos, ka situācija pasliktināsies,» kāda Jākobsberjas iedzīvotāja sacīja laikrakstam Aftonbladet. Viņa domā, ka Zviedrijā sāksies tāda mēroga grautiņi kā 2005. gadā Francijā.
Vardarbīgie protesti sākās svētdien vakarā Stokholmas guļamrajonā Husbijā, kur pārsvarā mīt imigranti. Tiek uzskatīts, ka viņu neapmierinātības iemesls ir policijas rīcība, nogalinot kādu 69 gadus vecu vīrieti, kurš klīda pa Husbiju, bruņojies ar mačeti.
Vietējās jauniešu organizācijas Megafonen pārstāvji apgalvo, ka notiekošie protesti ir «reakcija uz to, ka Zviedrijā nav vienlīdzības starp cilvēkiem».
Kopš deviņdesmitajiem gadiem Zviedrijā strauji ir pieaugusi ienākumu nevienlīdzība, bet valdībai nav izdevies samazināt ilgtermiņa bezdarbu jauniešu vidū un nabadzību - problēmas, kas visvairāk ir ietekmējušas tieši iebraucēju kopienas.
Pret imigrantiem noskaņotā galēji labējā partija Zviedru demokrāti trešdien paziņoja, ka Stokholmas grautiņi ir sekas «bezatbildīgai» imigrācijas politikai. «Nekad iepriekš nav tērēts tik daudz naudas imigrantu biezi apdzīvotajām priekšpilsētām,» partijas vadītājs Jimmijs Akesons raksta izdevumā Svenska Dagbladet.
Savukārt centriski labējais Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts pauda lepnumu, ka cilvēki no visas pasaules izvēlas Zviedriju par savu mītnes zemi, bet atzina, ka «nereti ir nepieciešams pārejas posms starp dažādām kultūrām», ko valdība varētu atvieglot, uzlabojot zviedru valodas apguvi.