Aktīvā karadarbība ilga tikai piecas dienas, jo pārspēkā esošais Krievijas karaspēks neatstāja nekādas cerības Gruzijas spēkiem. Kara pārtraukšanā liela loma bija arī starptautiskajai sabiedrībai, jo Tbilisi un Maskava nolika ieročus pēc tam, kad piekrita Eiropas Savienības (ES) izstrādātajam pamieram.
Piecus gadus pēc konflikta Gruzija un Krievija nav atjaunojušas diplomātiskās attiecības un abas puses turpina vainot viena otru asiņainā konflikta sākšanā. Pašreizējais Gruzijas premjerministrs Bidzina Ivanišvili gan ir paziņojis, ka darīs visu, lai starp kādreiz brālīgajām valstīm atkal valdītu saskaņa. Tomēr analītiķi ir skeptiski noskaņoti, jo neredz, kā Gruzija, kas tiecas uz dziļāku integrēšanos Rietumu sabiedrībā, spēs veidot draudzīgas attiecības ar Krieviju, kuras līderi neslēpj savu nepatiku par Tbilisi prorietumniecisko kursu.
Izprovocēja Saakašvili
Militārais konflikts starp Gruziju un Krieviju izcēlās 2008. gada 8. augustā pēc tam, kad iepriekšējā naktī Gruzija veica artilērijas uzbrukumus Dienvidosetijas galvaspilsētai Chinvali.
Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili savulaik par vienu no savām prioritātēm nosauca Tbilisi varas atjaunošanu Dienvidosetijā un Abhāzijā, kas deviņdesmito gadu sākumā pēc asiņaina pilsoņu kara ieguva de facto neatkarību.
2008. gada pavasarī Maskava nodibināja formālas attiecības ar abiem separātiskajiem reģioniem, kuru iedzīvotājiem pēc tam plaši izdāļāja Krievijas pilsonību, pamatīgi nokaitinot Gruziju. Situāciju vēl vairāk saasināja Krievijas karaspēka atrašanās strīdīgajās teritorijās un regulārās provokācijas uz Gruzijas un Dienvidosetijas robežas. Tādēļ pēc dabas impulsīvais M. Saakašvili deva pavēli uzbrukt Chinvali.
Tas bija izdevīgs pavērsiens Maskavai, kas varēja sākt uzbrukumu Gruzijai, paziņojot, ka vēlas aizsargāt Dienvidosetijā dzīvojošos Krievijas pilsoņus.
Dažās dienās Krievijas karaspēks pārņēma kontroli pār Dienvidosetiju, iegāja dziļāk Gruzijas teritorijā un veica uzlidojumus militārajiem objektiem, tomēr tajos gāja bojā un tika ievainoti arī civiliedzīvotāji.
12. augustā M. Saakašvili paziņoja par uguns pārtraukšanu, tajā pašā dienā Gruzija un Krievija piekrita ES plānam konflikta noregulēšanā, kura viens no punktiem paredzēja abu pušu karaspēka atgriešanos pozīcijās, kurās tie atradās pirms kara.
Krievijas karaspēks Gruzijas teritoriju pilnībā atstāja tikai oktobrī, bet krievu karavīri joprojām atrodas Dienvidosetijā un Abhāzijā, kuru neatkarību Kremlis atzina divas nedēļas pēc kara beigām, izpelnoties rietumvalstu pārmetumus.
Pragmatiskas attiecības
Kara lielākā zaudētāja bija Gruzija. Karadarbības dēļ gāja bojā gandrīz tūkstotis Gruzijas iedzīvotāju, bet desmiti tūkstoši gruzīnu zaudēja mājas. Konflikts radījis lielus zaudējumus valsts ekonomikai, jo pirms tā Krievija bija lielākais Gruzijas eksporta tirgus, Kaukāza valsts arī bija viens no populārākajiem krievu tūristu galamērķiem.
Līdz ar iekšpolitiskajām izmaiņām Gruzijā, kur pērn oktobrī parlamenta vēlēšanās uzvarēja miljardiera B. Ivanišvili vadītā koalīcija, parādījušies signāli, ka Tbilisi un Maskava varētu vismaz mēģināt uzlabot attiecības.
B. Ivanišvili ir apliecinājis, ka Gruzijas ārpolitikas galvenais mērķis joprojām ir pievienošanās ES un NATO, vienlaikus veidojot pragmatiskas attiecības ar Krieviju. Viņa centieniem jau ir pirmie rezultāti, jo martā Krievija atcēla Gruzijas vīna un minerālūdens importa aizliegumu, kas bija spēkā kopš 2006. gada. Gaidāms, ka Krievijā drīzumā varētu atvieglot vīzu piešķiršanas kārtību Gruzijas iedzīvotājiem.
Tomēr B. Ivanišvili valdība ir skaidri pateikusi, ka neatsakās no teritoriālajām pretenzijām. «Mēs joprojām esam nelokāmi jautājumā par Krievijas okupētās Dienvidosetijas un Abhāzijas atgūšanu,» Gruzijas premjerministrs pauž rakstā, kas šonedēļ bija publicēts izdevumā The Wall Street Journal.
Turpretī Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Valsts prezidents, vairākās intervijās, kas publicētas pēdējās dienās, apliecinājis, ka Maskava negrasās mainīt savu lēmumu par Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu, un paziņojis, ka Maskavai nebūtu tīkama Gruzijas dalība NATO.