Sociālais invalīds
Šādu negribēšanu sociologs Viesturs Celmiņš uzskata par normālu posmu katra cilvēka virtuālajā dzīvē. «Līdzīgi kā ar jaunu automašīnu: sākumā priecājies par to, kā smaržo sēdekļu āda, kā braucas, taču, kad auto kļūst par ikdienu, tas vairs nesniedz pirmo iepazīšanās prieku. Arī virtuālā dzīve piedzīvo rutīnu.» Tieši tad, kad virtuālā vietne iepazīta un izveidojušies lietošanas paradumi, ir īstais laiks tos mainīt. Izdzēst profilu? Nē, tas norādīšot uz nespēju rutīnu pievarēt. Sociālās formas virtuāli attīstījušās tiktāl, ka sēdēšana pie datora nav nīdējams netikums, bet ikdienas vajadzība. Piemēram, mūziķiem sava virtuālā tēla uzturēšana ir tikpat kā darbs. «Ja neesi tajā vidē, tevis nav. Esi kļuvis par sociālo invalīdu,» - tā V.Celmiņš. Cilvēkam allaž esot nepieciešams socializēties, jo tādējādi viņš apliecinot savu statusu un esamību. Tātad man jāmaina virtuālie paradumi. Kā? V.Celmiņš zina stāstīt, ka cilvēki mēdz noenkuroties vienā vietnē un apkārtējie ar laiku rēķinās, kur un cikos šie cilvēki pieejami, vairs neķerstot vairākos portālos. Arī Artūrs Mednis, jauno mediju speciālists un blogeris, uzskata, ka katrs pats zinās, kā organizēt savu virtuālo dzīvi, lai tā būtu kvalitatīva: kas ir svarīgs, kas ne. Artūrs katru dienu piereģistrējas ap 10 jaunos sociālajos tīklos un servisos. Lai sevi nenoslogotu, viņš pēdējā gada laikā vairs nelieto RSS un neapmeklē portālus, ja vien konkrētos rakstus nav ieteikuši Twitter lietotāji, kuriem viņš seko. Savulaik skype lietošanas pirmsākumos bija uzlicis funkciju, lai programma ieslēdzas līdz ar datora startēšanu, tagad sarakstei velta stundu dienā. Skype kalpo lielākoties sarunām. «Čats skaipā uz minūtēm divdesmit darba laikā ir bezjēdzīgs un neproduktīvs, kad paralēli darāmas svarīgākas lietas. Darba laikā taču televizoru neskatāmies. Un kāda jēga nočekot meilu vairākkārt dienā, ja uz vēstulēm uzreiz atbildēt nav laika. Tās sakrāj, lai pēcāk vēlreiz lasītu un atbildētu; ielogoties kādā portālā, kamēr draugi kafejnīcā aiziet pēc kafijas?» Artūrs patlaban strādā pie shēmas izstrādes, kā automatizēt un izmantot vēl vairāk sociālo mediju iespēju, to skaitā foto un video kanālus, kas sasaistīti ar mobilo tālruni. Lai bildi vai ziņu varētu publicēt vairākos portālos vienlaikus.
Nerro šūnas
Ja cilvēks nespēj «sakopt» virtuālo dzīvi un apkraujas ar darbiem, vai tas liecina arī par to, ka viņš nespēj tikt galā ar darbiem arī realitātē? V.Celmiņš to apšauba. Iespējams, cilvēks ir izdarīgs reālajā dzīvē un nepiemērots virtuālajai. Varbūt pat nevēlas tāds būt. Ja ballītē cilvēks spēj aprunāties ar 10 cilvēkiem, vakarā draugiem.lv un facebook.com var nogurt no tās sajūtas vien, ka ir sasniedzams divreiz lielākam lokam? «Arī, jo būt sociāli aktīvam prasa milzum daudz uzmanības. Piemēram, tviteris - dzīves paātrinājums.»
V.Celmiņš virtuālo dzīvi salīdzina ar dzīvi pilsētā, kur cilvēki pierod pie reklāmām un citiem kairinājumiem tā, ka tos vairs nemana. Kļūst imūni. Caur slīdošajiem baneriem un ķēdes vēstulēm izlaužas līdz svarīgajām ziņām. «Nerro aizvien jauni mārketinga veidi, taču cilvēks nevajadzīgo izslēdz.» Ar laiku cilvēki izveidošot sev jaunus interneta lietošanas paradumus un aizvien vairāk neļaus tīmeklim apēst laiku. Mācēs gan no tā iegūt, gan dot. «Izteikties tad, ja var pateikt, ko vērtīgu, nevis nočivināt par to, ka nopļauta zāle smaržo.»
Kā pieņemt jaunus lietošanas paradumus, domājot par veselību? Rīgas Austrumu slimnīcas neiroloģe Ieva Paegle norāda, ka smadzenes informāciju intensīvi spēj uztvert aptuveni 45 minūtes, pēcāk uztver sliktāk. Lai koncentrēšanās spējas atjaunotu, vajag 10 minūtes pakustēties, uzlabojot asinsriti un vielmaiņu, kas nervu šūnām palīdz uztvert informāciju. Pieļaujamais laiks darbam ar datoru ir 6-7 stundas dienā, tāpēc «tas jāiemācās organizēt tā, lai nervu šūnas nepārkairinātu. Nepārblīvētu sevi,» iesaka neiroloģe.