Taču augusts vēl ir gana silts un priekšā vēl pietiekami gaišais septembris, lai pavairošanas vai pārstādīšanas darbiem nebūtu par vēlu.
Iespējams, pa vasaru augs ir sakuplojis tik stipri, ka tam līdzšinējais puķupodiņš kļuvis par šauru. Tad tas jāpārstāda lielākā, un varbūt ir pienācis laiks to dalīt. Piemēram, līdakasti, mājas svētību. Jādala arī amariļļi, ja blakus lielajam sīpolam jeb mātes augam sazēlušas atvasītes. Līdzīgi mēdz notikt arī ar dažādiem sukulentiem, kaktusiem, naudas kociņiem, tikai bērni šiem parasti saaug uz stumbra, izdzenot mazas saknītes. Tos var atdalīt un stādīt zemē.
Ja pavairojat kādu istabas augu ar spraudeņiem, piemēram, mirti, naudas koku, kādu no garšaugiem - rozmarīnu vai baziliku -, ņemiet vērā, ka nav pareizi pirms stādīšanas to turēt burkā un gaidīt, ka izaugs saknes, jo, ūdenī izdzītas, tās nebūs spēcīgas. Labāk zariņu stādīt uzreiz zemē - sugai piemērotā speciālā augsnē vai kūdrā un uzturēt vienmērīgu mitruma līmeni. Augam, lai iesakņotos, vajadzīgs ne tikai mitrums, bet arī siltums un gaisma, taču jaunu dēstu tiešos saules staros novietot nav vēlams. Podiņu ar augu ieteicams turēt gaišā vietā, un, lai iegūtu vajadzīgo temperatūtu, tam vai nu var uzlikt virsū stikla burku, vai arī trauku ar augu ielikt caurspīdīgā plastikāta maisiņā. Kad tas pārāk pierasojis, maisiņu atver (stikla trauku noņem) un pavēdina - gluži tāpat, kā vēdinām vasarā, piemēram, siltumnīcu. Kad augs būs iesakņojies, tam parādīsies jaunas lapiņas, dzinumi, tas sāks stiepties garumā. Parasti ar mēnesi pietiek. Tad augam nepieciešams mēslojums atkarībā no sugas.
Ja pērkat ziedošus augus, tos pārstādot arī jāmēslo, citādi ziedi nonīks, jo audzētavās skaistais efekts panākts mēslojot un nodrošinot gaismu un siltumu.