Nebūs tā, ka pielikums 0,3% apmērā no budžeta atrisinās demogrāfijas problēmu Latvijā, kā par to jūsmo Ilmārs Mežs, kas vēl nesen šo problēmu pats salīdzināja ar vēzi. Vēzi ar pilieniem neārstē. Tomēr ir lietas, kurās ieguldot mēs varam panākt nesalīdzināmu atdevi, lai padarītu Latviju par plaukstošu zemi. Tādu, kurā grib laist pasaulē bērnus.
Visu, kas pie mums ir slikts, mēs jau zinām. Parunāsim par labo. Latvijai ir priekšrocības, kas nav tikai, manipulējot ar ekonomikas datiem, uzpūsts veiksmes stāsts, bet ir objektīvas mūsu stiprās puses. Dažas no tām ir tik pašsaprotamas, ka mēs tās neievērojam, tāpat kā neievērojam gaisu mums apkārt. Mums šķiet, ka mums pieejamais internets ir tāds pats kā visur pasaulē. Tomēr tā nav.
Pat Eiropas valstīs ir vērojama atpalicība interneta pieejamības ziņā. Itālijā ir veseli reģioni, kas ir atgriezti no ārpasaules platjoslas interneta nepieejamības dēļ. Ir sabiedrības, kurās interneta attīstību kavē ne tikai infrastruktūras trūkums, bet arī mentalitāte, kas to nespēj pieņemt. Latvijā internets ir ienācis krietni dziļāk nekā vairumā pasaules valstu.
Zviedru ekonomists Aleksandrs Bards intervijā žurnālam Lietišķā Diena teic, ka samaksas prasīšanu par bezvadu internetu viesnīcās, lidostās un citās publiskās vietās vajadzētu noteikt par krimināli sodāmu, jo platjoslas interneta attīstība mūsdienās ir tikpat svarīga kā dzelzceļa izplešanās 19. gadsimtā. Kur izplatījās dzelzceļš, tur notika rūpniecības attīstība, kur notika attīstība, tās valstis šodien ir citu valstu priekšgalā turības ziņā.
Latvija, Lietuva, Igaunija kopā ar Skandināvijas valstīm, dažām attīstītākajām Āzijas valstīm un dažiem, bet ne visiem, ASV štatiem ir pasaules priekšgalā platjoslas interneta attīstības ziņā. «Ja jūs platjoslai pieslēgtu visu valsts sabiedrību, jūs spētu radīt ārkārtīgi lielu produktu un pakalpojumu daudzumu - interneta ekonomiku,» iesaka Bards. Nedomāju, ka mums ir jāskrien pakaļ katram zviedru ieteikumam, ko dažkārt esam darījuši, bet šis gan ir ieteikums, kurā ir vērts ieklausīties. Darām to!
Ja jau Vienotības valdība tik ļoti negrib vilcienu ražošanu Latvijā, nevar piespiest pret valdības gribu to darīt. Pierādām Eiropai, ka mums Kohēzijas nolūkos ir nepieciešams ieguldīt 100 miljonus platjoslas interneta attīstībai. Un īstenojam šo plānu. Internets spēj pārvarēt Latvijas mazuma problēmu, galveno mūsu problēmu, un problēmu Latvijas ekonomiskajā un citā attīstībā. Nevajag iztērēt Eiropas naudu, izliekot plātnītes pamestos Latvijas ciemos, kas nez kāpēc tiek saukti par pilsētām.
Investēsim tur, kur ir atdeve. Ja ne vilcienos un rūpniecībā, tad citā lielā projektā, kas var būt grūdiens visas valsts attīstībai XXI gadsimtā.