Samulsināja bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, LNT raidījumā 900 sekundes šonedēļ paziņojot, ka izglītības jomā viss esot skaidrs - pedagogu par daudz, viņu skaits esot vēl vairāk jāmazina. Un labākais risinājums, pēc eksministra domām, - skolotājiem jāļauj mācīt vairākus priekšmetus, īpaši lauku skolās.
Grūti noticēt, ka kaut ko tādu - uz tālāku izmaksu mazināšanu, nevis izglītības kvalitāti orientētu pieeju - atļaujas deklarēt šķietami tik inteliģents cilvēks. Premjera partijas pārstāvis, kurš valdībā darbojies vairāk nekā četrus gadus.
Jebkuram skaidrs, ka izmaksu konsolidēšana izglītības jomā, skolotāju skaita samazināšana, to pārvēršana par «cilvēkiem orķestriem» izglītības kvalitātei nu nemaz nenāks par labu. Sekas: pat vairs ne tikai jauniešu, bet arī sākumskolas vecuma bērnu un viņu vecāku straujāka aizplūšana no lauku reģioniem. Tad skolotāju un beigās arī skolu skaits būtu vēl un vēl jāmazina, ceļš uz mācību iestādi kļūtu aizvien tālāks, lauku reģioni - tukšāki. Uz vienas rokas pirkstiem visā Latvijā varētu skaitīt (un rādīt TV ziņās kā lielu retumu) tos, kas pēc studijām atgriežas dzimtajās mājās, lai attīstītu biznesu ciemos un mazpilsētās, zinot, ka paša bērnus nāksies sūtīt uz skolu vairāku desmitu kilometru attālumā.
Sanāk, ka labai izglītībai, profesionālai karjerai lemti tikai pilsētā dzīvojošie un izaugsmei - tikai lielie centri. Kaut gan... Vilks tajā pašā raidījumā vairākkārt akcentēja, ka kaimiņvalsts varas neprognozējamības dēļ arī dažādie attīstības plāni mums jānoliek malā, citādi nespēsim ievērot fiskālo disciplīnu - nepārkāpt budžeta deficītu vairāk par vienu procentu. Tātad par izaugsmi, Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu un Eiropas valstu vidējā dzīves līmeņa sasniegšanu varam pat nesapņot? Tas, ka aizsardzībai jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir neapšaubāmi, taču ka deficīta procenta noturēšanas dēļ Latvijai nu būtu jāiekapsulējas savā atpalicībā?...
Skaidrs, ka ir grūti laiki, nevaram atļauties neko lieku (tostarp Vilka ministrēšanas laikā pieļauto Skolas.lv, e-veselību un gan jau vēl kādus valsts naudas šķērdēšanas projektus), bet tam, ka būtu jādzīvo pēc principa - neko nedarīsim, tad ienākumi ar izdevumiem vislabāk sabalansēsies -, gan nevaru piekrist. Jo Latvijai nākotne būs tikai tad, ja tieksimies, lai mūsu valstī stipra būtu ne tikai armija, bet arī ekonomika. Tā priekšnoteikums - laba izglītība jau sākumskolas un pamatskolas līmenī kā pamats turpmākai zināšanu apguvei. Un lai varas pārstāvji nevis sēž, bezspēcībā rokas klēpī salikuši, bet nāk ar ambīcijām, vēlmi panākt ko vairāk. Lai arī ko sludinātu tādi kā Vilks.