Kā saules stars vispārējā pesimisma gaisotnē izskan ziņa, ka iedzīvotājiem pieejamā platjoslas interneta ātruma ziņā Latvija ir otrā valsts un Rīga otrā pilsēta pasaulē pēc Dienvidkorejas un tās galvaspilsētas Seulas. Šajā ziņā mēs apsteidzam ne tikai visus savus Baltijas jūras reģiona kaimiņus un visu Eiropu, pēc mums ir palikušas vēl daudzas ekonomiski varenākas un par tehnoloģiski spēcīgākām uzskatītas valstis. Šāda vēsts pasaulē varbūt kādam liks sameklēt kartē Latviju. Pēdējos gados par mums bija dzirdēts tikai tas, ka te ir nopietnas finanšu problēmas, tagad vienlaikus mēs sevi piesakām arī kā sabiedrība ar augsti attīstītu infrastruktūru vismūsdienīgāko IKT risinājumu attīstībai - tādēļ apveltīta ar investīcijām perspektīvu biznesa vidi.
«Interneta lielvalsts» reputāciju mums rada veiksmīgi īstenotā stratēģija, izvēršot optisko kabeļu tīklu, mūsdienīgu un plaši pieejamu sakaru infrastruktūru. Tāpēc arī jau agrāk ārzemju eksperti ir augsti novērtējuši Latvijas tehnoloģisko sagatavotību. Pērnā gada oktobrī tika publicēts Oksfordas Universitātes Said Business School veiktais platjoslas interneta kvalitātes (Broadband Quality Score/BQS) pētījums, kurā Latvija platjoslas interneta kvalitātes ziņā ieņem ceturto vietu Eiropā. Mēs tiekam pieskaitīti tām desmit pasaules valstīm, ko pētījuma veicēji sauc par «gatavi rītdienai» - spējīgām sniegt tādus jaudīgas datu pārraides pakalpojumus kā HD (augstas izšķirtspējas) interneta televīzija un HD pārraižu straumēšana, lielu apjomu failu apmaiņa, klientu apkalpošana ar videosarunu palīdzību.
Latvijas interneta tehnoloģiskās iespējas ļauj šeit jau esošajiem un no jauna radītajiem specializētajiem uzņēmumiem izvērst dažādu komplicētu informācijas tehnoloģiju (IT) ārpakalpojumu sniegšanu Baltijas jūras reģionam, Eiropas Savienībai un pat visai pasaulei, piemēram, uzņēmumiem un iestādēm arvien aktuālāko mākoņskaitļošanu (cloud computing) jeb servisu, kas atbrīvo savus klientus no krietni lielākām izmaksām, ko rada vajadzība pašiem uzglabāt lielos apjomos dažādus datus vai datorprogrammas un rūpēties par to drošību. Būtībā tas nozīmē, ka datora lietošana kļūst līdzīga elektrības lietošanai - ieslēdzam vajadzīgo lampiņu (vajadzīgo programmu) vajadzīgajā vietā un samaksājam par patērēto elektrību (lietoto datorprogrammu), nevis pērkam vai īrējam elektrostaciju, lai varētu to lietot. To mūsu vietā izdara pakalpojuma sniedzējs. Tas ir ērtāk, lētāk, turklāt saviem datiem un informācijai varam piekļūt no jebkuras vietas pasaulē, ja tikai mums ir interneta pieslēgums.
Protams, medaļai ir otra puse, jo Eiropā ātrākais internets nav pieejams visā valsts teritorijā, bet vairāk lielajās pilsētās, kurās jau darbojas optiskie tīkli. Tāpēc valstī diemžēl vēl saglabājas tehnoloģiskā un arī ekonomiskā plaisa, jo lauku novadiem ne vienmēr ir pieejams šis būtiskais komunikācijas un biznesa instruments, turklāt potenciālo klientu skaits nespētu kompensēt ieguldījumu kabeļu tīkla paplašināšanā «līdz katrai viensētai», norāda eksperti. Protams, šī sociālā problēma tieši neapdraud Latvijas potenciālu attīstīt IKT ārpakalpojumu biznesu un piesaistīt tam investīcijas, taču tā ir ļoti būtiska mums pašiem, Latvijas sabiedrībai, jo tas ir traucēklis kopējai pilnvērtīgai attīstībai. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija šā gada februārī vērsās pie satiksmes ministra un norādīja uz nepieciešamību ar Eiropas atbalsta fondu līdzekļiem nodrošināt platjoslas pakalpojumu vienmērīgu pieejamību visā valstī. Par šīs plaisas veidošanos Latvijā, te samazinoties fiksētā platjoslas interneta izplatības tempam, salīdzinot ar vidējiem ES rādītājiem, norādīja arī Eiropas Komisija savā ziņojumā par elektronisko komunikāciju attīstību ES valstīs. Cerams, Latvijai pabeidzot TV digitalizāciju un tādējādi atbrīvojot mobilajam platjoslas internetam nepieciešamās frekvences, varam no Satiksmes ministrijas un interneta pakalpojumu sniedzējiem sagaidīt strauju progresu lauku novadu internetizācijā. Latvijas IKT biznesa reputācijai ir būtiski, lai mūsu valsts iegūtu un nostiprinātu vadošās pozīcijas arī savas vispārējās internetizācijas rādītājos.