Dzīve ir karjera
Mūsdienu izpratnē karjerā ietilpst arī brīvais laiks, pilsoniskums un sabiedriskās aktivitātes, garīgums, ģimenes dzīve. «Karjera ir cilvēka izaugsme gan profesionāli, gan kā personībai un māka, izvērtējot sevi un iespējas, domāt uz priekšu un saredzēt tālākas attīstības variantus,» definē Brigita Miķelsone, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Karjeras atbalsta departamenta vecākā projektu vadītāja. Veidot un plānot karjeru nozīmē sabalansēt «gribu» (savas vēlmes), «varu» (savas spējas, talantus, stiprās un vājās puses) un «vajag» (pieprasījumu). Karjeras vadība ietver māku pieņemt lēmumus, plānot, kā arī plānus pārstrādāt, pielāgoties un rast risinājumus. Tās ir dzīves pamatprasmes, un tās jāsāk apgūt jau skolā, norāda B.Miķelsone.
Karjera ir savas dzīves organizēšana un pašrealizācija visās jomās, piekrīt arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Karjeras pakalpojumu departamenta direktore Dita Lūka. «Protams, nevaram visu paredzēt, bet varam domāt no savas perspektīvas - kā es redzu savu nākotni,» viņa komentē pārliecību, ka karjeras plānošana, sevišķi krīzes un bezdarba laikā, nav iespējama. Viņasprāt, tai patlaban jāpievērš pat lielāka uzmanība, jo pasaules mainīgums prasa lielu elastību. Vislielākā kļūda ir neplānot neko, paļauties uz situāciju vai distancēties, izmantojot atkarību spilvenu vai tādas frāzes kā «es jau ietu un darbu meklētu, bet darba tak nav». «Svarīgākais ir pašam darīt kaut ko, lai mainītu situāciju, kas mani neapmierina, nevis gaidīt, kad manā vietā to izdarīs cits. Šobrīd arī ir īstais brīdis, lai papildinātu zināšanas, prasmes,» saka D.Lūka.
Tavā vietā nelems
Daudziem karjeras plānošana gan saistās ar virkni maldu, atklāj karjeras speciālistes. Lūk, izplatītākie. Karjera ir tikai darbs, karjeras plānošana - tikai profesijas izvēle pēc skolas, un, ja darba valstī nav, tad arī karjera nav jāplāno. Otrs - atnākšu pie karjeras konsultanta, un viņš izlems manā vietā. Trešais - pietiek ar to, kas jau apgūts, un nekas vairs nav jamācās.
Mūsdienu nepieciešamība ir mācīties visu mūžu, komentē speciālistes. Patlaban daudzi plāno atrast darbu, bet neizmanto iespējas, piemēram, apgūt jaunas prasmes, kas var līdzēt darbu sameklēt. Arī profesiju var izvēlēties vairākkārt, turklāt augstākā vērtē ir nevis pirms daudziem gadiem iegūts diploms, bet gan nesenas mācības, kaut varbūt ar profesionālo dzīvi nesaistītas, norāda B.Miķelsone. «Bieži cilvēki meklē darbu tikai savā specialitātē, neapzinoties, ka savu zināšanu bāzi var izmantot arī citā darbā. Nekas nav akmenī iecirsts,» saka D.Lūka un stāsta, ka tas mēdz būt klupšanas akmens arī mācību kuponu sistēmā - pat ja cilvēks gatavs mācīties, viņš nejūt, kurā virzienā, jo redz tikai savu līdzšinējo darba jomu. Trūkst elastīguma, spējas ieraudzīt izeju un veidus, kā pārprofilēties.
Problēma ir arī tā, ka sevi lielākoties redzam kā darba ņēmējus, nevis darba vietu radītājus. «Kāds pētījums atklāj, ka 73% latviešu gaida, ka viņiem darbu kāds iedos,» norāda D.Lūka. Ir, protams, arī veiksmīgi piemēri, taču daudzus patlaban ietekmē apkārtējā vide un cilvēki - tie var celt un var gremdēt.
Atbalsts vēl jāattīsta
Cilvēki ir dažādi - ja vienam karjeras jeb izaugsmes plānošanā pietiek ar informāciju par iespējām, citam vajadzīga nopietnāka palīdzība, iedrošināšana. Te var līdzēt karjeras konsultants, kas gan nelems, ko darīt, bet palīdzēs apzināties variantu plašumu un noticēt saviem spēkiem. «Arī izglītotiem cilvēkiem karjeras atbalsts ir vajadzīgs, jo arī viņi, paliekot bez darba, var apjukt. Zinu un protu to un to, bet ko ar to visu varētu iesākt?» ieskicē B.Miķelsone.
Pieprasījums pēc karjeras konsultācijām aug, atzīst D.Lūka, taču iespējas tās saņemt bez maksas Latvijā ir ļoti ierobežotas. Skolās, kur daudz kas būtu jāieaudzina, karjeras metodiķi tiek atlaisti, NVA viņu ir maz un pārslogoti, lai gan bez rindām pieejami arī konkurētspējas uzlabošanas pasākumi. Finansējums iesāktajai karjeras attīstības atbalsta sistēmas veidošanai krīzes dēļ skarbi apcirpts, bet daudz ko bremzē vienotas izpratnes trūkums, arī politikas veidotāju galvās, piebilst B.Miķelsone. Organizācijas, kas gatavas attīstīt karjeras attīstības atbalsta sistēmu mūsu valstī, nesen gan apvienojušās asociācijā.
Palīdzību karjeras plānošanā tomēr var saņemt ne tikai NVA. Augstskolu karjeras centri studentus gan saved kopā ar darba devējiem, gan sniedz karjeras konsultācijas. Kā norāda Latvijas Universitātes Karjeras centra psiholoģe Agita Šmitiņa, arvien vairāk studentu karjeru izprot progresīvi - kā attīstību. Viņi saprot, ka diploms darbu negarantē, tāpēc mēģina krāt citas prasmes. «Reti kurš patlaban kaļ tālejošus plānus, vairāk koncentrējas uz ieguldījumu karjerā - izmanto šo brīdi, lai dažādos veidos mācītos, pastrādātu brīvprātīgi,» saka A.Šmitiņa un piebilst, ka sarukušas arī studentu ambīcijas.
Karjeras plānošana norit arī uzņēmumos, kur darbinieki un vadība kopīgi izvērtē strādājošo tālāko izaugsmi, tomēr patlaban šādas aktivitātes atvirzījušās otrā plānā, jo jātiek galā ar citām problēmām, stāsta Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga. «Bet jautājums savu aktualitāti nezaudēs, jo, biznesam atkal paplašinoties, būtiski būs pārbaudīti darbinieki. Par karjeras plānošanu ir jādomā, arī darba devējam ir svarīgi zināt, kādi ir viņa cilvēkresursi - uz ko spējīgi, ar kādām potencēm,» viņa saka.